mahāsāṃghikānāṃ
prātimokṣasūtram
namo
vai
bhagavate
vītarāgāya॥
1.
narendradevendrasuvanditena
trilokavidyuṣu
viśālakīrtinā।
buddhena
lokānucareṇa
tāyināmudeśitaṃ
prātimokṣaṃ
vidunā॥1॥
2.
taṃ
prātimokṣaṃ
bhavaduḥkhamokṣaṃ
śruttvānudhīrāḥ
sugatasya
bhāṣitāṃ।
ṣaḍindriyaṃ
samvarasamvṛtatvātkaronti
jātīmaraṇasya
antaṃ॥
3.
cirasya
labdhvā
ratanāni
trīṇi
buddho
yodaṃ
māyikāñca
śuddhāṃ।
dauḥśīlavadyaṃ
parivarjjayitvā
viśuddhaśīlā
bhavathāpramattāḥ॥
4.
śīlena
yukto
śramaṇo
tireti
śīlena
yukto
brāhmaṇo
tireti।
śīlena
yukto
naradevapūjyo
śīlena
yuktasya
hi
prātimokṣaṃ॥
5.
aneka
buddhānumataṃ
viśuddhaṃ
śīlaṃ
pratiṣṭhā
dharaṇīvasāntaṃ।
tadāhariṣyāmyahaṃ
saṃghamadhye
hitāya
lokasya
sadevakasya॥
upodghātaḥ
1.
kiñjīvitena
teṣāṃ
yeṣāmihākuśalamūlajālāni।
pracchādayante
hṛdayaṃ
gaganamiva
samunnatā
meghāḥ॥
atijīvitaṃ
ca
teṣāṃ
yeṣāmihākuśalamūlajālāni।
vilayaṃ
vrajanti
kṣipraṃ
divasakarahatāndhakāramiva॥
2.
kiṃ
poṣadhena
teṣāṃ
ye
te
sāvadyaśīlacaritrāḥ।
jarāmaraṇapaṃjaragatā
amaravitarkke
hi
khādyanti॥
kāryaṃ
ca
poṣadhena
teṣāṃ
ye
te
anavadyaśīlacāritrāḥ।
jarāmaraṇāntakarā
māriva
layamarddanādhīrāḥ॥
3.
kiṃ
poṣadhena
teṣāmalarjjināṃ
bhinnavṛttaśīlānāṃ।
mithyājīvaratānāmamaraṇamiva
vadantānāṃ॥
kāryaṃ
ca
poṣadhena
teṣāṃ
larjjinām
bhinnavṛttaśīlānāṃ।
samyajjīvaratānāmadhyāśayaśuddhaśīlānāṃ॥
4.
kiṃ
poṣadhena
teṣāṃ
ye
te
duḥśī
layāya
karmmāntāḥ।
kuṇapamiva
samudrato
samutkṣiptāḥ
śāstuḥ
pravacanāt॥
kāryañca
poṣadhena
teṣāṃ
ye
te
tedhātuke
atra
prajñiptāḥ।
ākāśe
viyaṃ
pāṇiśuddhānāṃ
vimuktacittānāṃ॥
5.
kiṃ
poṣadhena
teṣāṃ
ṣaḍindriyaṃ
ye
hi
arakṣitaṃ
nityaṃ।
patitānāṃ
mārāviṣayesu
gocaraṃ
varjjayantānāṃ॥
kāryaṃ
ca
poṣadhena
teṣāṃ
ṣaḍindriyaṃ
ye
hi
surakṣitaṃ
nityaṃ।
muktānāṃ
śāsturvacane
jinavacane
śāsanaratānāṃ॥
6.
kiṃ
poṣadhena
teṣāṃ
mātmaśīle
hi
ye
svayaṃ
vadanti।
sabrahmacāriṇaśca
śastādevamanuṣyāśca
duḥśīlāḥ॥
kāryañca
poṣadhena
teṣāṃ
śīle
hi
nāsti
gārhyaṃ।
sarvvatra
yoyaṃvadyā
vijñānāmvai
sadevake
loke॥
7.
kiṃ
poṣadhena
teṣāṃ
virāgitaṃ
śāstu
śāsanaṃ।
ye
hi
āsevitā
ca
ye
hi
vipattīyo
pañca
cāpattīḥ॥
kāryaṃ
ca
poṣadhena
teṣāṃ
yuktānāṃ
śāsane
daśabalasya।
saṃbuddhasya
sarvvadarśinyo
maitrīpadā
ye
hi
paricīrṇṇāḥ॥
8.
yeṣāṃ
ca
vasati
hṛdaye
śāstā
dharmmo
gaṇottamo।
śikṣā
uddeśo
samvāso
saṃtoṣo
śāstuno
vacanam॥
teṣām
poṣadho
adya
parityaktāni
ye
hi
etāni।
paricaryadharmarājanteṣāmasti
asaṃskṛtaṃ
jñānaṃ॥
9.
śuddhasya
vai
sadā
hastaḥ
sadā
śuddhasya
poṣadho।
śuddhasya
śucikarmmasya
sadāsaṃghasya
te
etaṃ॥
10.
yāvatsūtraprātimokṣe
so
gaṇamadhya
na
bheṣyati।
tāvatsthāsyati
saddharmo
sāmagrī
ca
gaṇottame॥
11.
yāvadduddeśayitāraḥ
pratipattāraśca
dharmaratanasya।
tāvatsthāsyati
saddharmmo
hitāya
sarvvalokasya॥
12.
tasmātsamagrāḥ
sahitāḥ
sagauravā
bhavithā।
anyamanyaṃ
paricaratha
dharmarājamadhigacchatha॥
nirvvāṇatā
acyutasya
damaśokamiti॥
vastu-atikrāntāḥ
suvihitāḥ
śuddhanipuṇā
antasamāpanno
upaniṣaṇṇāḥ
cāritrāḥ
śalākāgaṇitā
bhikṣuṇīmāprāptā
ettarkajanāḥ।
anāgatānāmāyuṣmanto
bhikṣuṇācchanda
pāriśuddhimārocethe।
ārocitañca
prativedetha-ko
bhikṣu
bhikṣuṇīnāṃ
chandahārako
nāsti
cātra
kaścidanupasaṃpannā
nāsti
uṣṇiyukto
nāsti
mātṛghātī
nāsti
pitṛghātī
nāsti
arhantaghātako।
nāsti
saṃghabhedako।
nāsti
tathāgatasya
duṣtacittarudhiro
khādake।
nāsti
bhikṣuṇī
dūṣako।
nāsti
stainyasamvāsiko।
nāsti
nānāsamvāsiko
nāsti
asamvāsiko।
nāsti
kāyakrāntako
(?)
nāsti
svayaṃ
samuddiko।
tadevaṃ
samanvāharanta
bhagavato
śrāvakāṇāṃ
nityaviśuddhānāṃ
pariśuddhaśilānāṃ।
śṛṇotu
me
bhante
saṃgho
adya
saṃghasya
cāturddaśiko
vā
sandhipoṣadho
vā
viśuddhinakṣatraṃ।
ettakaṃ
rāttasya
niggataṃ।
ettamavaśiṣṭaṃ।
kiṃ
saṃghasya
pūrvvakṛtyaṃ।
alpakṛtyo
bhagavataḥ
śrāvako
saṃgho
so
bhavati।
śṛṇotu
me
bhante
saṃgho
adya
saṃghasya
pāñcadaśiko
poṣadho
viśuddhinakṣatraṃ
yadi
saṃghasya
prāptākālaṃ
saṃgho
imasmin
pṛthivīpradeśe
yavatakaṃ
bhikṣusaṃghenābhigṛhītaṃ
samantanavyāmamātraṃ
atrāntare
pāñcadaśikaṃ
poṣadhaṃ
kuryātprātimokṣaṃ
ca
sūtramuddiśeyyā,
ovadikātrayājñapteḥ॥
kariṣyate
bhante
saṃgho
imasmin
pṛthivīpradeśe
yāvatakaṃ
bhikṣusaṃghenābhigṛhītaṃ
samantana
vyāmamātramatrāntare
pāñcadaśikaṃ
poṣadhaṃ
prātimokṣaṃ
ca
sūtramuddiśiṣyati।
kṣamate
taṃ
saṃghasya
yasmāttūṣṇīmevametandhārayāmi।
abhimukhaṃ
kṣāmati
jarāmaraṇaṃ
kṣīyati
jīvate
priyaṃ
hāyati
saddharmmā
astameti।
dharmolko
nirvvāpanti
deśayitāraḥ।
parīttā
bhavanti
pratipattāraḥ।
gacchanti
kṣaṇalavamuhurttarātrindivasamāsārddhamāsaṛtusamvatsarāḥ।
girinadījalacapalacañcalopamā
āyuḥ।
saṃskārāmuddharttamapi
nāvatiṣṭhante।
apramādenāyuṣmante
hi
sampādayitavyam।
tatkasya
hetoḥ।
apramādādhigatānāṃ
hi
tathāgatānāmarhatāṃ
samyaksambuddhānāṃ
vaidhiḥ।
apramādādhigato
cānuttaro
upadhi
saṃkṣapīti
vadāma।
tenāpramādenāyuṣmante
hi
saṃpādayitavyaṃ।
daśānvasan
sampaśyamānāstathāgatā'rhantaḥ
samyak
saṃbuddhāḥ॥
śrāvakāṇāmadhiśīlaṃ
śikṣaṃ
padaṃ
prajñāpayanti।
pratimokṣa
ca
sūtramuddiśanti।
katamāndaśa।
saṃyyathīdaṃ।
saṃghasaṃgrahāya
saṃghasuṣṭhutāya।
durmatkuṇnāṃ
pudgalānānnigrahāya
peśalānāñca
bhikṣuṇā
phāsu
vihārāya।
aprasannānāṃ
pramādāya।
prasannānāñca
trayobhāvāya
dṛṣṭadhārmikāṇāmāśravāṇāṃ
nirghātāya
samparāyikāṇāmāśravāṇāmāpatyāmananuśravaṇatāya।
yathemaṃ
syātpra
vacanaṃ
virakṣitikaṃ
vā
bhujanyaṃvivṛtaṃ
suprakāśitaṃ
yāvandevamanuṣyeṣviti।
imāndaśāncavasānsaṃpaśyamānāstathāgatā
arhantaḥ
samyak
sambuddhāḥ।
śrāvakāṇāmadhiśīlaṃ
śikṣapadaṃ
prajñāpayanti।
pratimokṣañca
sutramuddiśanti।
prātimokṣamāyuṣmānto
sūtramuddiśiṣyāmi।
tāṃ
śṛṇuta
sādhu
ca
suṣṭhu
ca
manasi
kuruta
bhāṣiṣyāmi।
paśya
vo
siyāpattiḥ
so'viṣkarottu।
asantīye
āpattīye
tūṣṇī
bhavitavyaṃ।
tūṣṇīmbhāvena।
kho
punarāyuṣmanto
pariśuddha
iti
vedayiṣyāmi
yathā
kho
punarāyuṣmanto
pratyekaṃ
pratyekaṃ
pṛcchitasya
bhikṣusya
vyākaraṇaṃ
bhavati।
evameva
mevaṃ
rūpāye
bhikṣuparyāye
yāvantṛtīyakaṃ
samanuśrāvayiṣyati।
yo
punabhikṣu
evaṃ
rūpāye
bhikṣuparyāye
yāvantṛtīyakaṃ
samanuśrāviyamāṇo
smaramāṇo
santī
māpattīnnāviṣkaroti।
saṃprajñānaṃ
mṛṣāvādo
me
bhavati।
saṃprajānamṛṣāvādo
kho
punarāyuṣmanto
antarāyiko
dhammo
ukto
bhagavatā।
tasmātsmaramāṇena
bhikṣuṇa
āpanne
viśuddhi
prekṣeṇa
santī
āpattī
āviṣkarttavyā।
āviṣkṛtvā
ca
me
phāsu
bhavati
no
anāviṣkṛtvā।
nidānaṃ॥
[
4
pārājikā
dharmā
]
ime
kho
punarāyuṣmanto
catvāraḥ
pārājikā
dharmā
anvarddhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddeśamāgacchanti।
1.
yo
punabhikṣu
bhikṣuṇā
śikṣā
sāmīcīsamāpanno
śikṣāmāpratyākhyāya
daurvvalyamanāviṣkṛtvā
maithunaṃ
grāmyadharmmaṃ
pratiṣeveya
antamaśato
tiryagyonigatāyamapi
sārddhamayaṃ
bhikṣuḥ
pārājiko
bhavatyasaṃvāsyo
na
labhate
bhikṣu
hi
sārddha
saṃvāsaṃ।
idaṃ
bhagavatā
veśālīyaṃ
śikṣāpadaṃ
prajñaptaṃ
pañcavarṣābhisaṃbuddhena
hemante
pakṣe
pañcame
divase
dvādaśame
pūre
bhuktamuttarāmukhaniṣaṇṇena
dvyarddhapauruṣāyāṃcchāyāyāṃ
āyuṣmantaṃ
yaśikakalandakaputramārabhya
imasya
ca
śikṣāpadasya
prajñaptirdharmo
yathā
praṇihitasya
ca
yā
anuvartanatā
ayamucyate
anudharmo।
2.
yo
punabhikṣū
grāmādvā
araṇyādvā
adinnamanyātakaṃ
stainyasaṃskāramādiyeya
yathārūpeṇādinnādānena
jāno
gṛhītvā
hanyemvā
vadhemvā
pravrājemvā
hambho
puruṣa
corosi
bālosi
mūḍhosi
stainyosīti
vā
vadem
tathārūpaṃ
bhikṣūradinnamādeyamāno
ayame
bhikṣūḥ
pārājiko
bhavatyasamvāsyo
na
labhate
bhikṣū
hi
sārddhasaṃvāsaṃ।
idaṃ
bhagavatā
rājagṛhe
śikṣāpadaṃ
prajñaptaṃ
ṣaḍvarṣābhisambuddhena
hemante
pakṣe
dvitīvase
navame
paścādbhuktaṃ
purastānmukhaniṣaṇṇena।
arddhatīyapauruṣāyāṃ
cchāyāyāmāyuṣmantaṃ
dhanikaṃ
kuṃbhakārajātiyamārabhya
rājānañca
śreṇīyaṃ
bimbasāraṃ
pāṃsukulikaṃ
ca
bhikṣu।
imasya
ca
śikṣāpadasya
prajñaptirdharmo
yathā
praṇihitasya
ca
yā
anuvarttanatā
ayamucyate
anudharmo।
3.
yo
punabhikṣuḥ
svahastaṃ
manuṣyavigrahaṃ
jīvitād
vyāparopeya
śastrahārakaṃ
vāsya
paryeyeya
maraṇāya
cainaṃ
samādāpeya
maraṇāvaṇṇaṃ
vāsya
saṃvaṇṇeya
hambho
puruṣa
kinte
iminā
pāpakena
durjjīvitena
viśjīvitena
mṛtante
jīvitācchreyo
iti
cittamalaṃ
cittasaṃkalpamanekaparyāyeṇa
maraṇāya
cainaṃ
samādāpeya
maraṇavaṇṇavāsya
saṃvaṇṇeya
so
ca
puruṣo
tenopakrameṇa
kālaṃ
kuryānnānyena
ayaṃ
pi
bhikṣūḥ
pārājiko
bhavatyasaṃvāsyo
na
labhate
bhikṣuhi
sārdhasaṃvāsaṃ।
idaṃ
bhagavatā
veśālīyaṃ
śikṣāpadaṃ
prajñaptaṃ
ṣaḍvarṣo'bhisaṃmbuddhena
hemante
pakṣe
tṛtīye
divase
daśame
paścād
bhuktaṃ
purastābhimukhāniṣaṇṇena
arddhatṛtīyena
pauruṣāyāṃcchāyāyāṃ
sambahulāna
gilānopasthāpakān
bhikṣūnārabhya
mṛgadaṇḍikaṃ
ca
parivrajakamimasya
ca
śikṣāpadasya
prajñaptirddharmo
yathā
praṇihitasya
ca
yā
anuvarttanatā
ayamucyate
anudharmo।
4.
yo
punabhikṣuranabhijānanuparijānannātmopanāyikamuttari
manuṣya
[dharmaṃ]
it।
ayaṃ
pi
bhikṣūḥ
dharmmamalamāryajñānadaśanaṃ
viśeṣādhiśeṣādhigama
pratijāneya
iti
jānāmi
iti
paśyāmīti।
so
tadapareṇa
samayena
samanugrāhiyamāṇo,
vā
a[sa]
manugrāhiyamāṇo
vā
āpanno
viśuddhiprokṣo
evamavaci।
ajānannevāhamāyuṣmanto
avaci
jānāmi।
ayaṃ
pi
paśyāmīti
iti
tucchaṃ
mṛṣāvilāpamanyatrābhimānāt।
ayaṃ
pi
bhikṣūḥ
pārājiko
bhavatyasaṃvāsyo
na
labhate
bhikṣūhi
sārddhaṃsaṃ
[vāsaṃ]।
idaṃ
bhagavatā
śrāvastīyaṃ
śikṣāpadaṃ
prajñaptaṃ
ṣaḍvarṣābhisaṃbuddhena
hemante
pakṣe
catuththe
divase
trayodaśame
pūre
bhuktaṃ
uttarāmu
khaniṣaṇṇena
arddhantha
pauruṣāyāṃcchāyāyāṃ
sambahulān
grāmavāsikā
bhikṣunārabhya
ābhimānikaṃ
ca
bhikṣu
imasya
ca
śikṣāpadasya
prajñaptirddharmo
yathāpraṇihitasya
ca
yā
anuvarttanatā
ayamucyate
anudharmo।
udyānaṃ॥
[1]
maithunaṃ
[2]
adinnādānaṃ
[3]
vadho
manuṣyavigrahaṃ
[4]
syātkṛtena
cottarimanuṣyadharma
pratijānatīti॥
uddiṣtāḥ॥
kho
punarāyuṣmano
catvāraḥ
pārājikā
dharmāḥ।
yeṣāṃ
bhikṣuritonyatarāmāpattimāpadyetvā
pārājiko
bhavatyasamvāsyo
na
labhate
hi
bhikṣuhi
sārddhasaṃvāsaṃ।
yathāpūrvve
tathā
paścādyathāpaścāttathā
pūrvve
pārājiko
bhavatyasamvāsyo
na
labhate
bhikṣu
hi
[sārdhaṃ]
saṃvāsaṃ।
tatrāyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
dvitīyaṃ
pi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāstṛtīyaṃ
pi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
pariśuddhātrāyuṣmanto
yasmāttūṣṇīmeva
metaṃ
dhārayāmi।
[
13
saṃghātiśeṣā
dharmā
]
ime
punarāyuṣmanto
trayodaśa
saṃghātiśeṣā
dharmā
anvaddharmāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddheśamāgacchanti।
1.
saṃcetanikā
ye
śukrasya
viśṛṣtīye
anyatra
svapnāntareṃ
saṃghātiśeṣo।
2.
yo
punabhikṣu
otīṇṇā
vipariṇatena
cittena
mātṛgrāmeṇa
sārddhaṃ
kāyasaṃsaṃggaṃ
samāpadyeya
saṃyathīdaṃ
hastagrahaṇaṃ
vā
veṇīgrahaṇamvā
anyatarānyatarasya
vā
punaraṅgajātasya
prāmodya
śaparāsopiṇaṃ
śādiyeya
saṃghātiśeṣo।
3.
yo
punabhikṣu
otīṇṇā
viparītena
cittena
mātṛgrāmaṃ
dusthūlāya
vācāya
obhāṣeya
pāpikāya
maithunāya
saṃvītāya
saṃyathīdaṃ
yuvāṃ
yuvāṃ
yuvatīti
saṃghātiśeṣo।
4.
yo
punabhikṣu
otīṇṇo
vipariṇatena
cittena
mātṛgrāmasya
antike
ātmikāye
paricaryāye
vaṇṇaṃ
bhāṣeya
etadagraṃ
bhagini
paricaryāṇāṃ
yā
mādṛśaṃ
śramaṇaṃ
śīlavantaṃ
kalyāṇadharmaṃ
brahmacāriṃ
etena
dharmeṇa
upasthiheya
paricareya
yaduta
maithunopasaṃhiteneti
saṃghātiśeṣo॥
5.
yo
punabhikṣuḥ
saṃcaritraṃ
samāpadyeya
striyāye
vā
puruṣasyopasaṃhareya
puruṣyasya
vā
sataṃ
striyāye
upasaṃhareya
jāyattanena
vā
jārttanena
vā
antamasato
bhikṣuṇi
kāyāmapi
saṃghātiśeṣo॥
6.
svayaṃ
cāyikāya
bhikṣuṇā
kuṭī
kārāpayamāṇena
asvābhikātmoddeśikāṃ
kuṭīkārāpayitavyā।
tatredaṃ
pramāṇaṃ
dīrdhaso
dvādaśavitastīyo
sugatavitastinā।
tiryaka
saptāntaraṃ
bhikṣu
cānonābhinetavyā
vastudeśanāya
te
hi
bhikṣu
hi
vastu
deśayitavyaṃ।
anārambhāṃ
saparikramaṇaṃ
sārambhe
ce
bhikṣu
vastusminnaparikramaṇe
svayaṃ
yācikāya
kuṭīṃ
kārāpeyaṃ।
asvābhikāmātmoddeśikaṃ
bhikṣustānābhineya
vastudesanāya।
pramāṇaṃ
vā
atikrameya
adeśite
vastusminnaparikramaṇe
saṃghātiśeṣo।
7.
mahālakaṃ
bhikṣuṇā
vihāraṃ
[kārā]
pathamāṇena
sasvāmikakātmoddeśikaṃ
bhikṣuvānenābhinetavyā
vastudeśanāya
te
hi
bhikṣū
hi
vastu
deśayitavyaṃ।
anārambhaḥ
saparikramaṇaṃ
sārambhe
ce
bhikṣūṃ
vastusminnaparikramaṇaṃ
mahallakaṃ
vihāraṃ
kārāpeya
sasvāmikamātmoddeśikaṃ
bhikṣunvā
nābhineya
vastudeśanā
ya
adeśite
vastusminnaparikramaṇe
saṃghātiśeṣo।
8.
yo
punabhikṣū
bhikṣusya
duṣto
doṣātkupito
anāttamano
śuddhaṃ
bhikṣūmanāpatikamamūlakena
pārājikena
dharmeṇa
anudhvaṃseya
appeva
nāma
imaṃ
bhikṣūṃ
brahmacaryāto
cyāveyanti।
so
tadapareṇa
samayena
samanugrāhiyamāṇo
vā
asamanugrāhiyamāṇo
vā
amūlakameva
tamadhikaraṇaṃ
bhavati।
amūlakasya
ca
adhikaraṇasya
ca
adharmo
upādinno
bhavati।
bhikṣu
ca
doṣe
pratiṣṭhihati।
doṣādavacāmīti
saṃghātiśeṣo।
9.
yo
punabhikṣū
bhikṣusya
duṣto
doṣātkupito
anāttamano
anyabhāgīyasyādhikaraṇasya
kiñcideva
lesāmātrakaṃ
dharmamupādāya
aparājikaṃ
bhikṣūṃ
parājikeṇa
dharmeṇa
anudhvaṃseya
appeva
nāma
imaṃ
bhikṣuṃ
brahmacaryāto
cyāveyanti।
so
tadapareṇa
samayena
samanugrāhiyamāṇo
vā
asamanugrāhiyamāṇo
vā
anyabhāgīyameva
tamadhikaraṇaṃ
bhavati।
anyabhāgīyasya
cādhikaraṇasya
keci
[deva]
lesāmātrako
dharmo
upādinno
bhavati।
bhikṣu
ca
doṣe
pratiṣṭhahati
doṣādavacāmīti
saṃghātiśeṣo।
10.
yo
punabhikṣuḥ
samagrasya
saṃghasya
bhedāya
parākrameya
bhedanasamvarttanīyamvā'dhikaraṇaṃ।
samādāya
pragṛhya
tiṣṭheya
so
bhikṣu
bhikṣuhi
evamasya
vacanīyo
mā
āyuṣman
samagrasya
saṃghasya
bhedāya
parākramehi।
bhedana
samvarttanīyamvā
adhikaraṇaṃ
samādāya
pragṛhya
tiṣṭhāhi।
sametta
āyuṣmānsārddhaṃ
saṃghena
samagrohi
saṃgho
sahito
sammodamāno
avivadamāno
ekuddeśo
kṣīrodakī
bhūto
śāstuḥ
śāsanaṃ
dīpayamāno
sukhaṃ
ca
phāsuñca
viharati।
evaṃ
ca
sa
bhikṣū
bhikṣū
hi
vucyamāno
taṃ
vastuṃ
pratinissareya
ityetaṃ
kuśalaṃ।
so
ca
pratinissareya
so
bhikṣū
bhikṣū
hi
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhitavyo
samanubhāṣitavyo
tasya
vastusya
pratinissaggāya
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhiyamāṇo
vā
samanubhāṣiyamāṇo
vā।
taṃ
vastuṃ
pratinissareya
ityetaṃ
kuśalaṃ
no
ca
pratinissareya
tameva
vastusamādāya
pragṛhya
tiṣṭheya
saṃghātiśeṣo।
11.
tasya
kho
punabhikṣusya
bhikṣusahāyakā
bhonti।
eko
vā
dvau
vā
trayo
vā
sambahulā
vā
vagavādakā
anuvattakāḥ
samanuṣyāḥ
saṃghabhedāya
te
bhikṣū
tānbhikṣūnevaṃ
vadeyya
mā
āyuṣmanto
etaṃ
bhikṣuṃ
kiñcidvadatha।
kalyāṇaṃ
vā
pāpakamvā।
dharmmavādī
caiṣo
bhikṣū
vinayavādī
caiṣo
bhikṣū
asmākaṃ
caiṣo
bhikṣūcchandañca
rūciñca
samādāya
pragṛhya
vyavaharati।
ya
caitasya
bhikṣūsya
kṣamate
ca
rocate
ca
asmākamapi
taṃ
kṣamate
ca
rocate
ca
jānan
caiṣo
bhikṣu
bhāṣate
no
ajānan।
te
bhikṣū
bhikṣū
hi
evamasya
vacanīyā
māyuṣmanto
evaṃ
vadatha
na
eṣo
bhikṣū
dharmavādī
na
eṣo
bhikṣū
vinayavādī
adharmavādī
caiṣo
bhikṣū
avinayavādī
caiṣo
bhikṣū
ajānan
caiṣo
bhikṣū
bhāṣate
no
jānan।
mā
āyuṣmanto
saṃghabhedaṃ
rocenta
saṃghasāmagrīmevāyuṣmanto
rocanta।
samenta
āyuṣmanto
sārdhaṃ
saṃghena
samagro
hi
saṃgho
sahito
sammodamāno
avivadamāno
ekuddeśo
kṣīrodakī
bhūto
śāstuḥ
śāsanaṃ
dīpayamāno
sukhaṃ
ca
phāsuṃ
ca
viharati।
evañca
te
bhikṣu
bhikṣuhi
vucyamānāstamvastuṃ
pratinissarea
ityetaṃ
kuśalaṃ
no
ca
pratinissarea
te
bhikṣū
bhikṣū
hi
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhitavyāḥ
samanubhāṣitavyāḥ।
tasya
vastusya
pratinissaggāya
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhiyamāṇā
vā
samanubhāṣiyamāṇā
vā
tamvastuṃ
pratinissarea
itaṃ
kuśalaṃ
no
ca
pratinissareṃsu
tameva
ca
vastuṃ
samādāya
pragṛhya
tiṣṭheya
saṃghātiśeṣo।
12.
bhikṣuḥ
kho
punadūrvvacakajātīyo
bhoti
so
uddeśaparyāpanne
hi
śikṣāpade
hi
bhikṣu
hi
śikṣāyāṃ
sahadharmeṇa
sahavinayena
vucya
māno
ātmānamavacanīyaṃ
karoti।
so
evamāha।
mā
māṃ
āyuṣmanto
kiñcidvadatha
kalyāṇaṃ
vā
pāpakaṃ
vā।
ahamapyāyuṣmantānāṃ
na
kiñcid
pracchomi।
kalyāṇaṃ
vā
pāpakaṃ
vā
viramanvāyuṣmanto
mama
vacanāya।
so
bhikṣū
bhikṣū
hi
evamasya
vacanīyo
mā
āyuṣmannuddeśaparyāpanne
hi
śikṣāpade
hi
bhikṣū
hi
śikṣāyāṃ
sahadharmeṇa
saha
vinayena
vucyamāno
ātmānamavacanīyaṃ
karo
hi
vacanīyam
vāyuṣmānātmānaṃ
karottu
bhikṣu
pi
āyuṣmantamvakṣanti
śikṣāyāṃ
sahadharmeṇa
sahavina[yena]
āyuṣmānapi
bhikṣūnvadantu
śikṣayā
sahadharmeṇa
sahavinayena।
evaṃ
samvaddhā
kho
punastasya
bhagavato
tathāgatasyārhataḥ
samyak
sambuddhasya
yathā
yadidamasya
manyasya
vacanīyā
anyo
nyāpatti
vyutthāpanīyā।
evaṃ
ca
so
bhikṣū
bhikṣū
hi
vucyamāno
taṃ
vastuṃ
pratinissareya
ityetaṃ
kuśalaṃ
no
ca
pratinissareya
so
bhikṣū
bhikṣū
hi
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhitavyo
samanubhāṣitavyo
tasya
vastusya
pratinissaggāya
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhiyamāṇo
vābhivastuṃ
pratinissareya
ityetaṃ
kuśalaṃ
no
ca
pratinissareya
tameva
vastuṃ
samādāya
pragṛhya
tiṣṭheya
saṃghātiśeṣo।
bhikṣu
kho
punaranyataraṃ
grāmamvā
nagaramvā
nigamamvā
upaniśrāya
viharanti।
kuladūṣakāḥ
pāpasamācārāsteṣānte
pāpakāḥ
samācārā
dṛśyante
ca
śrūyante
ca
kulānyapi
duṣtāni
dṛśyante
ca
śrūyante
ca
kuladūṣakāśca
punarbhavanti।
pāpasamācārāḥ
te
bhikṣū
bhikṣū
hi
evamasya
va
canīyāḥ।
āyuṣmantānāṃ
khalu
pāpakāḥ
samācārāḥ
dṛśyante
ca
śrūyante
ca
kulānyapi
duṣtāni
dṛśyante
ca
śrūyante
ca।
kuladūṣakāśca
punarāyuṣmantaḥ
pāpasamācārāḥ
prakramanvāyuṣmanto
imasmādāvāsādalamvā
iha
vāseneti।
evaṃ
ca
te
bhikṣū
bhikṣū
hi
vucyamānāste
bhikṣū
tānbhikṣune
vadea
cchandagāmī
cāyuṣmānto
saṃgho
doṣagāmī
cāyuṣmanto
saṃgho
mohagāmī
cāyuṣmanto
saṃgho
bhayagāmī
cāyuṣmanto
saṃgho
saṃgho
ca
tāhi
tādṛśikāhi
āpattīhi।
ekatyān
bhikṣūn
pravrājeti
ekatyānbhikṣunna
pravrājeti
te
bhikṣū
bhikṣū
hi
evaṃmasya
vacanīyāḥ।
mā
āyuṣmanto
evaṃ
vada
na
ca
bhikṣū
na
saṃgho
cchandagāmī।
na
saṃgho
doṣagāmī
na
saṃgho
mohagāmī।
na
saṃgho
bhayagāmī।
na
ca
saṃgho
tāhi
tādṛśikāhi
āpattīhi।
ekatyānbhikṣūn
pravrājeti
ekatyānbhikṣūnna
pravrājeti।
āyuṣmantānāmeva
khalamāpakaḥ
samācārā
dṛśyante
ca
śrūyante
ca
kulānyapi
duṣtāni
dṛśyante
ca
śrūyante
ca
kuladūṣakāśca
punarāyuṣmantaḥ
grāmasamācārāḥ
prakramanvāyuṣmanto
imasmādāvāsādalamvā
iha
vāseneti
evaṃ
ca
bhikṣū
bhikṣū
hi
vucyamānābhivastupratinissarea
ityetaṃ
kuśalaṃ
no
ca
pratinissarea
te
bhikṣū
bhikṣū
hi
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhitavyā
samanubhāṣitavyāstasya
vastusya
pratinissaggāya
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhiyamāṇā
vā
samanubhāṣiyamāṇā
vā
taṃ
vastuṃ
pratinissarea
ityetaṃ
kuśalaṃ
no
ca
pratinissarea
ime
ca
vastuṃ
samādāya
pragṛhya
tiṣṭhea
saṃghātiśeṣo॥
॥uddānaṃ॥
[1]
saṃcetanikā
[2]
hastagraho
[3]
obhāṣo
[4]
paricaryāvvaṇanaṃ
[[5]
saṃcaritraṃ
[6-7]
kuṭīvihārodve
cā
dūtena
saṃghasya
ca
[10]
bhedāyopakrāmati
tasya
[11]
cānuvarttakāḥ
[12]
durvvacako
[13]
kuladūṣakāśca॥
॥uddiṣtāḥ॥
kho
punarāyuṣmanto
trayodaśasaṃghātiśeṣo
dharmāstatra
nava
prathamāpattikāścatvāro
yāvantṛtīyakā
yeṣāṃ
bhikṣu
anyatarāmāpattimāpatitvā
yāvantakaṃ
jānan[prati]
cchādeti
tāvantakaṃ
tena
bhikṣuṇā
akāmaparivāsaṃ
parivasitavyaṃ।
parivuttha
parivāsena
bhikṣuṇā
uttariṃ
ṣaḍāhaṃ
bhikṣusaṃghe
mānatvaṃ
caritavyaṃ।
ciṇṇamānatve
bhikṣūḥ
kṛtānudharmo
āhūyana
prativedyeya
asyā
viṃśatigaṇo
bhikṣū
saṃgho
tatra
so
bhikṣu
āmreyitavyo।
eka
bhikṣuṇāpi
vodūno
viṃśatigaṇo
bhikṣusaṃgho
taṃ
bhikṣumāmreya
so
ca
bhikṣū
anābhṛto
te
ca
bhikṣū
gārhyāḥ
iyamatra
sāmīcī।
tatrāyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
dvitīyaṃ
pi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
tṛtīyamapi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
pariśuddhā
atrāyuṣmanto
yasmāttūṣṇīmevametaṃ
dhārayāmi।
[
2
aniyatā
dharmā
]
ime
kho
punarāyuṣmanto
duve
aniyatā
dharmā
anvarddhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddeśamāgacchanti।
1.
yo
punabhikṣu
mātugrāmeṇa
sārddhaṃ
praticchannāsane
alaṅkarmāṇīye
ekoyaraho
niṣadyāṃ
kalpeya
tamena
śraddheya
vacasā
upāsikā
dṛṣṭvā
trayāṇāṃ
dharmāṇāṃ
manyatarānyatareṇa
dharmeṇa
vādeya
pārāji
kena
vā
saṃghātiśeṣeṇa
vā
pācattikena
vā
niṣadyo
bhikṣuḥ
pratijānāmāno
trayāṇāṃ
dharmāṇāmanyatarānyatareṇa
dharmeṇa
kārāpayitavyo
pārājikena
vā
saṃghātiśeṣeṇa
vā
pācattikena
vā
yena
yena
vā
punarasya
średdeya
vacasā
upāsikā
dṛṣṭvā
dharmeṇa
vadeya
tena
so
bhikṣū
dharmeṇa
kārāpayitavyo
ayaṃ
dharmo
aniyato।
2.
nāhaiva
kho
punaḥ
praticchannāsanambhavati।
nālaṃkarmaṇīyaṃ
alaṃ
kho
puna
mātṛgrāmaṃ
dusthūlāya
vācāya
obhāsituṃ।
pāpikāya
maithunopasaṃhitāya
tathārūpeca
bhikṣū
āsane
mātṛgrāmeṇa
sārddhaṃmeko
ekāya
raho
niṣadyāṃ
kalpeya
tamenaṃ
śraddheya
vacasā
upāsikā
dṛṣṭvādvinnāndharmāṇāṃ
manyatarānyatareṇa
dharmeṇa
vadeya
saṃghātiśeṣeṇa
vā॥
pācatti
kena
vā
niṣadyāsbhikṣuḥ
pratijānamāno
dvinnāndharmāṇāmanyatarāntareṇa
dharmeṇa
kārāpayitavyo।
saṃghātiśeṣeṇa
vā।
pācattikena
vā।
yena
yena
vā
punarasya
śraddheya
vacasā
upāsikā
dṛṣṭvā
dharmeṇa
vadeya
tena
tena
so
bhikṣū
dharmeṇa
kārāpayitavyo
ayaṃ
pi
dharmo
aniyato॥
udyānaṃ॥
[1]
praticchannāsanaṃ
[2]
rahoniṣaghāñca॥
uddiṣtāḥ॥
kho
punarāyuṣmanto
duve
aniyatā
dharmā
statrāyuṣmanto
pracchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
dvitīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāstutīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
pariśuddhāḥ
atrāyuṣmanto
yasmāttūṣṇīmevametaṃ
dhārayāmi॥
[
30
nissargiṃka
pācattikā
dharmā
]
ime
kho
punarāyuṣmanto
triṃśannissargiṃka
pācattikā
dharmā
anvarddhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddeśamāgacchanti।
1.
kṛtacīvare
hi
bhikṣū
hi
uddhṛtasminkaṭhine
daśāhaparamaṃ
bhikṣuṇā
atirekacīvarandhārayitavyaṃ।
taduttarindhāreya
nissargika
pācattikaṃ।
2.
kṛtacīvare
hi
bhikṣū
hi
uddhṛtasminkaṭhine
ekarātraṃ
pi
cetbhikṣu
trayāṇāṃ
cīvarāṇāṃ
manyatarānyatareṇa
vipravaseya
anyatra
saṃghasamutīye
nissargika
pācattikam॥
3.
kṛtacīvare
bhikṣu
hi
uddhṛtasminkaṭhine
utpadyeya
bhikṣusya
akālacīvaramākāṃkṣamāṇena
bhikṣuṇā
pratigṛhṇitavyaṃ
pratigṛhṇītvā
kṣipra
meva
taṃ
cīvaraṃ
kārāpayitavyaṃ।
kārāpayato
ca
tasya
bhikṣūsya
taṃ
cīvaraṃ
na
paripūreya
māsa
paramantena
bhikṣuṇā
taṃ
cīvaraṃ
nikṣipitavyaṃ।
ūnasya
pāripūrīye
santīye
pratyāśāye
taduttarinnikṣipeya
santīye
vā
a
santīye
vā
pratyāśāye
nissargika
pācattikam।
4.
yo
punabhikṣūranyātikāye
bhikṣuṇīye
cīvaraṃ
pratigṛhṇeya
anyatra
parivarttakena
nissargika
pācattikam॥
5.
yo
punabhikṣuranyātikāye
bhikṣuṇīye
purāṇacīvaradhovāyeya
vā
raṃjasyeya
vā
ākothopeya
vā
nissargika
pācattikam।
6.
yo
punabhikṣuranyātakaṃ
gṛhapatiṃ
vā
gṛhapatiputraṃ
vā
cīvaraṃ
yāceya
anyatrasamaye
nissargika
pācattikam॥
tatrāyaṃ
samayo
acchinnacīvaro
bhikṣūṃ
bhavati।
ayamatrasamayo।
7.
acchinnacīvareṇa
bhikṣuṇā
kṣamate
anyātakaṃ
gṛhapatimvā
gṛhapatiputraṃ
vā
cīvaraṃ
yācituṃ।
tamenamabhibhāṣto
sammato
saṃbahule
hi
cīvare
hi
pravāreya
tathā
pravāritena
bhikṣuṇā
santarottaraparamaṃ
cīvaraṃ
sādayitavyaṃ
taduttariṃ
sādiyeya
nissargika
pācattikam॥
8.
bhikṣuṃ
kho
punaruddiśya
anyatareṣāṃ
dvinnāṃ
gṛhipatikānāṃ
cīvare
cetāpanānyaḥ
anyāni
upasaṃskṛtāni
bhavanti
pratisaṃcetayitāni
ime
hi
vayaṃ
cīvaracetāpane
hi
civaraṃ
cetāpayitvā
itthannāmaṃ
bhikṣuṃ
cīvareṇācchādayiṣyāmaḥ।
tatra
ca
bhikṣuḥ
pūrvve
apravārito
upasaṃkramitvā
vikalpamāpadyeya
sādhu
kho
puna
yūyaṃ
māyuṣmanto
ime
hi
cīvaracetāpane
hi
cīvaraṃ
cetāpayitvā
itthaṃ
nāmaṃ
bhikṣuṃ
cīvareṇācchādetha।
evaṃrūpeṇa
ca
ubhau
pi
sahitau
ekena
kalyāṇakāmatāmupādāya
pratiniṣpanne
cīvare
nisarggika
pācattikam॥
9.
bhikṣuṃ
kho
punaruddiśya
anyatareṣāṃ
dvinnāṃ
gṛhapatikasya
gṛhapatinīye
ca
pratyeka
cīvaracetāpanāni
pratisaṃskṛtāni
bhavanti
pratisaṃcetāpitāni
ime
hi
vayaṃ
pratyeka
cīvaracetāpane
hi
pratyekaṃ
pratyekaṃ
cīvaraṃ
cetāpayitvā
itthaṃ
nāmaṃ
bhikṣuṃ
pratyekaṃ
pratyekaṃ
cīvareṇācchādayisyāmaḥ।
tatra
ca
bhikṣuḥ
pūrvva
apravārito
upasaṃkramitvā
vikalpamāpadyeya
sādhu
kho
punastamāyuṣman
tvaṃ
ca
bhagini
ime
hi
pratyeka
cīvara
cetāpanehi
pratyekaṃ
cīvaraṃ
cetāpayitvā
ityaṃ
nāmaṃ
bhiṃ
pratyekaṃ
cīvareṇācchādetha।
evaṃ
rūpeṇa
vā
evaṃ
rūpeṇa
vā
ubhau
pi
sahitau।
ekena
kalyāṇakāmatāmupādāya
pratiniṣpanne
cīvare
nissargika
pācattikam॥
10.
bhikṣu
kho
punaruddiśya
anyataro
rājā
vā
rājabhogyo
vā
dūtena
cīvarace
tāpanāni
preṣeya
so
bhikṣustenopasaṃkramitvā
taṃ
bhikṣumevaṃ
vadeya
imāni
khalvāryamuddiśya
itthannāmena
rājñā
ca
rājabhojyena
vā
dūtena
cīvaracetāpanāni
preṣitāni
tāni
āryo
pratigṛhṇātu।
tena
bhikṣuṇā
so
dūto
evamasya
vacanīyo
na
kho
punarāyuṣman
kṣamate
bhikṣusya
cīvare
cetāpanāni
pratigṛhṇītuṃ।
cīvarantu
vayaṃ
pratigṛhṇāmaḥ
kālena
samayena
kalpikaṃ
dīyamānaṃ।
evamukto
so
dūto
taṃ
bhikṣumeva
vādayanti।
punarārya
kecidbhikṣuṇāṃ
vaiyāpṛtyaṅkaroti।
ākāṃkṣāmaṇe
na
bhikṣuṇā
santā
vaiyāpṛtyaṃkaraṃ
vyapadiśitavyāḥ।
ārāmikā
vā
ete
āyuṣman
bhikṣuṇā
vaiyāpṛtyaṃkarāye
bhikṣuṇāṃ
vaiyāpṛtyaṃ
karonti।
evamukto
so
dūto
yena
vaiyāpratyaṃkarāstenopasaṃkramitvā
tanvaiyāpratyaṃkarānevaṃ
vadeya
sādhu
kho
puna
yūyamāyuṣmanto
vaiyāpratyaṃkarā
ime
hi
cīvaracetāpane
hi
cīvaraṃ
cetāpayitvā
itthaṃ
nāma
bhikṣuṃ
cīvareṇācchādetha।
kālena
samayena
kalpikenānavadyena
so
ca
dūto
tānvaiyāpṛtyaṃkarān
saṃjñāpayitvā
yena
so
bhikṣustenopasaṃkramitvā
bhikṣūmeva
vadeya
ye
khalu
āryeṇa
vaiyāpṛtyaṃkarā
vyapadiṣṭāste
mayā
saṃjñāptāstāmupasaṃkrameyāmi
ācchādayiṣyanti।
te
cīvareṇa
kālena
samayena
kalpikenānavadyo
na
ākāṃkṣamāṇena
bhikṣuṇā
cīvarānvikena
te
vaiyāpṛtyakarāstenopasaṃkramitvā
te
vaiyāpṛtyaṃkarāḥ।
sakṛta
dvitthikhutto
tritthukhuto
yācayitavyā
vijñapayitavyāḥ।
atho
āyuṣmanto
bhikṣusya
cīvareṇa
bhisakṛta
dvikkhutto
trikkhutto
codayanto
vijñāpayanto
taṃ
cīvaramabhiniṣpādeya
ityetatkuśalannocedabhiniṣpādeya
catukkhutto
pañcakhutto
ṣaḍkhutto
paramantena
bhikṣuṇā
tūṣṇīṃ
bhūtena
uddeśe
sthātavyaṃ।
catukkhutto
pañcakkhutto
ṣaḍkkhatto
paramaṃ
tūṣṇībhūto
uddeśe
tiṣṭhanto
taṃ
cīvaramabhiniṣpādeya
ityetatkuśalaṃ
nocedabhiniṣpādeya
taṃ
duttayanto
vācyāyamanto
vātaṃ
cīvaramabhiniṣpādeya
abhiniṣpanne
cīvare
nissargika
pācattikam।
no
cedabhiniṣpadeya
yena
setāni
rājñā
vā
rājabhogyena
vā
itena
cīvaracetāpanāni
preṣitāni।
tatra
tena
bhikṣuṇā
svayaṃ
vāganta
vyaṃ।
ito
vā
pratirūpo
preṣayitavyo
yāni
kha
āyuṣmanta
hi
itthaṃ
nāmaṃ
bhikṣūmuddiśya
itena
cīvaracetāpanāni
preṣitāni
na
kha
tāni
tasya
bhikṣusya
kiñcidaththamkaronti।
yuñjante
yaḥ
yathainaṃ
sakaṃ
dharmmā
so
vipraṇadhiśiṣyatīti
iyamanusāmīcī।
uddānaṃ॥
[1]
daśāhaṃ
[2]
vipravāso
[3]
akāle
ca
[4]
pratigraho
[5]
dhovanā
[6]
yācanā
[7-8]
ciravarasāntarottaraṃ
dve
ca
[9]
vikalpena
[10]
rājā
ca।
prathamo
vaggaḥ॥
11.
yo
punabhikṣuḥ
śuddhakāṇakānāmeḍakalomānāṃnnavaṃ
santhataṃ
kārāpeya
nissargika
pācattikam॥
12.
navaṃ
santhataṃ
bhikṣuṇā
kārāpayamāṇenaśuddhakāṇakānāmeḍakalomānāṃ
dve
bhāgā
ādayitavyāstṛtīyo
odātikānāṃ
catuttho
gocarikāṇāṃ
taduttarimādiyeya
nissargika
pācattikam।
13.
yo
punabhikṣūḥ
kauśeya
miśrāṇāmeḍaka
lomānānnavaṃ
santhataṃ
kārāpeya
nisargika
pācattikam॥
14.
navaṃ
santhataṃ
bhikṣuṇā
kārāpayamāṇena
prakāmaṃ
ṣaḍvarṣāṇi
dhārayitavyaṃ।
tato
ca
bhikṣuḥ
pratyottareṇa
purāṇe
santhataṃ
visarjjayitvā
vā
avisarjjayitvā
vā
anyannavasanthataṃ
kārāpeya
kalyāṇakāmatāmupādeya
anyatra
samutīye
nissargika
pācattikam।
15.
navaṃ
santhataṃ
niṣīdanaṃ
bhikṣuṇā
kārāpayamāṇena,
tato
purāṇasanthatāto
samantātsugatavitastinā
bhāgo
ādayitavyo
navasya
duvvaṇṇīkaraṇātha
tato
ca
bhikṣuranādāya
navasaṃtthataṃ
niṣīdanaṃ
kārāpeya
nisarggika
pācattikam॥
16.
bhikṣusya
kho
punaradhyānamāgge
pratipannasya
utpadyea
eḍakalomāni
ākāṃkṣamāṇena
bhikṣuṇā
pratigṛhṇitavyaṃ
hṇipratigṛtvā
sāmaṃ
triyojanaparamaṃ
harttavyamante
anyasmihārake
taduttariṃ
hāreyamante
vā
amante
vā
anyasmihārake
nisargika
pācattikam।
17.
yo
puna
bhikṣuranyātikāye
bhikṣuṇīye
eḍakalomāni
dhovāyeya
vā
raṃjāyeya
vā।
vijaṭāpayed
vā
nissargika
pācattikam।
18.
yo
punabhikṣuḥ
svahastaṃ
jātarūparajatamudgṛhṇayeya
vā
udgṛhṇāyeya
antamasato
iha
nikṣipehīti
vā
vadeya।
upanikṣiptaṃ
vā
sādiyeya
niḥssargika
pācattikam॥
19.
yo
punabhikṣuranekavidhaṃ
kraya
vikrayaṃ
vyavahāraṃ
samāpadyeya
saṃyyathīdaṃ
imaṃ
kriṇa
ito
kriṇa
ettaka
settake
krīṇāhīti
vā
vadeya
niḥsargika
pācattikam॥
20.
yo
punabhikṣuranekavidhaṃ
jātarūparajatavikṛtivyavahāraṃ
samāpadyeya
niḥsargika
pācattikam॥
uddānaṃ।
[11-12]
śuddhakālakānāṃ
dve
bhāgā
[13]
kaiśeyamiśra
[14]
ṣaḍvarṣāṇi
[15]
niṣīdanaṃ
[16]
adhvānamāgo
[17]
vijaṭāpeya
[18]
svahastaṃ
[19]
krayavikraya
[20]
vikṛtivyavahāreṇa॥dvitīyo
vagaḥ॥
21.
daśāhaparamaṃ
bhikṣuṇā
atirekapātraṃ
dhārayitavyaṃ
taduttariṃ
dhāreya
niḥssargika
pācattikam॥
22.
yo
punabhikṣū
unapañcavandhanavaddhena
pātreṇa
anyaṃ
navaṃ
pātraṃ
paryāyeya
imātāmupādāya।
tena
bhikṣuṇā
taṃ
pātraṃ
bhikṣūparyāye
niḥsaritavyaṃ।
yo
tahi
bhikṣū
paryāye
pātraparyanto
bhavati।
so
tasya
bhikṣusya
anupradātavyo।
evaṃ
te
āyuṣmānpātro
bhārayitavyo
yāvadbhedana
[nissargika]
pācattikam।
23.
yāni
kho
punarimāni
gilānapratipeṣaṇīyāni
bhaiṣajāni
bhavanti।
saṃyyathīdaṃ
sapistailamadhuphāṇitaṃ।
evaṃ
rūpāṇi
gilānena
bhikṣuṇāmakṛtyābhigṛhītāni
kṣamate।
saptāhaṃ
sannidhikāraṃ
paribhujitaṃ।
santaśeṣannissaritavyaṃ।
taduttaritavyaṃ
taduttariṃ
khādeya
vā
bhuṃjeya
vā
santaśeṣanna
nissareya
niḥssargika
pācattikam।
24.
yo
punabhikṣubhikṣusya
cīvaraṃ
dattvā
yathāduṣto
doṣātkupito
anādamāno
ācchāndeya
vā
ācchāndāpeya
vā
āhara[ti]
bhikṣucīvaraṃ
na
te
dademīti
vā
vadeya
niḥsargika
pācattikam॥
25.
māso
śeṣo
grīṣmāṇomiti
bhikṣuṇā
varṣāśāṭikā
cīvaraparyeṣitavyaṃ
arddhamāso
avaśiṣṭoti
kṛtvā
muṣitavyam॥
tato
ca
bhikṣuḥ
pratyāṃtareṇa
varṣāśāṭikā
cīvaraṃ
paryepeya
kṛtvā
vāstāyeya
niḥ
sargika
pācattikam।
26.
yo
punabhikṣūḥ
svayaṃ
yācikāya
sūtrantantuvāyena
cīvaraṃ
dhunāyeya
nissargika
pācattikam॥
27.
bhikṣūṃ
kho
punaruddhiśya
anyataro
gṛhapatirvvā
gṛhapatiputro
vā
tantuvāyena
cīvaraṃ
dhunāyeya
te
eva
bhikṣūḥ
pūvve
apravārito
upasaṃkramitvā
vikalpamāpadyeya
sādhu
kho
punastamāyuṣmannimaṃ
cīvaramāyataṃ
ca
karohi
vistṛtaṃ
ca
karohi
suvuttaṃ
ca
karohi।
sutacchitaṃ
ca
karohi
suvilikhitaṃ
ca
karohi।
appeva
nāma
vayaṃ
pi
tavakiñcideva
mātrāmupasaṃharema।
māṣakamvā।
māṣakārddhamvā
piṇḍapātramvā
piṇḍapātrāhimvā।
tatra
ca
so
bhikṣurevaṃ
vaditvā
na
kiñcidevamātrāmupasaṃhareya।
māṣakamvā।
māṣakārddhamvā।
piṇḍapātramvā
piṇḍapātrāhimvā।
abhiniṣpanne
cīvare
nisargika
pācattikam॥
28.
daśāhānāgataṃ
kho
punatremāsaṃ
kārtikī
pauṇṇamāsī
utpadyeya
bhikṣūsya
ātyāyikaṃ
cīvaramatyāyikaṃ
manyamāno
na
bhikṣuṇā
pratigṛhṇitavyaṃ।
pratigṛhṇitvā
yāvancīvaradānakālasamayaṃ
nikṣipitavyaṃ।
taduttariṃ
nikṣipeya
nisargika
pācattikam।
29.
upavarṣa
kho
punaḥ
tremāsaṃ
kārtikī
pauṇṇamāsī
bhikṣucāraṇyake
śayanāsane
viharanti।
samaye
sapratibhaye।
saśaṃka
sammate।
ākāṃkṣamāṇena
bhikṣuṇā
trayāṇāṃ
cīvarāṇāmanyatarānyataraṃ
cīvaraṃ
mantaragṛhe
nikṣipitavyaṃ।
syāttasyā
bhikṣūsya
kocideva
pratyayo
tasmāccīvarādvipravāsāya
ṣaḍāhaparamantena
bhikṣuṇā
tasmāccīvarādvipravasitavyaṃ।
taduttariṃ
vipravaseya
anyatra
dīghīsamuteye
nissarggika
pācattikam।
30.
yo
punabhikṣū
jānan
sāṃdhikāṃ
lābhaṃ
saṃghe
pariṇatamātmano
pariṇāmeya
nissargika
pācattikam॥
uddānaṃ।
[21]
pātra
[22]
bandhanaṃ
[23]
bhaiṣajña
[24]
mācchedo
[25]
varṣāśāṣṭikā
[26-27]
tantuvāyena
dve
[28]
daśāhānāgata
[29]
mupavarṣa
[30]
pariṇāmanena
tṛtīyo
vagaḥ॥
uddiṣtāḥ।
kho
punaḥ
rāyuṣmanto
triṃśanniḥsarggika
pācattikā
dharmmāstatrāyuṣmanto
pṛcchāmikaccittha
pariśuddhāḥ
dvitīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
tṛtiyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
pariśuddhātrāyuṣmanto
yasmāttūṣṇīmevametaṃ
dhārayāmi।
[
92
pācattikā
dharmā
]
ime
kho
punarāyuṣmanto
dvānavatiṃ
śuddhapācattikā
dharmā
anvarddhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddeśamāgacchanti।
1.
saṃprajānamṛṣāvāde
pācattikam।
2.
omṛṣyavāde
pācattikam।
3.
bhikṣupiśunye
pācattikam।
4.
yo
punabhikṣū
jānaṃ
saṃghasyāghokaraṇāni।
dharmmeṇa
vinayena
vihitāni
vyupaśāntāni
punaḥ
karmmāya
ukhoṭeya
idaṃ
punaḥ
karmmakarttavyaṃ
bhaviṣyatīti
etadeva
pratyayaṃ
kṛtvā
ananyamimantasya
bhikṣūsya
ukhoṭanaṃ
pācattikam।
5.
yo
punabhikṣurakalpiyakāro
mātṛgrāmasya
dharmadeśeya
uttaricchahi
pañcāhi
vācāhi
anyatra
vijñapuruṣa
pudgalena
pācattikam।
6.
yo
punabhikṣūranupasaṃpannaṃ
pudgalaṃ
padaśo
dharmmavāceya
pācattikam।
7.
yo
punabhikṣuranupasaṃpannasya
pudgalasya
santike
ātmopanāyikamuttarimanuṣyadharmmamalamāryajñānadalanaṃ
dviśeṣādhigamampratijāneya
iti
jānāmi
iti
paśyāmīti
bhūmi
tasmiṃ
pācattikam॥
8.
yo
punabhikṣūrjjānan
bhikṣūsya
dūthūllāmāpattimanupasaṃpannasya
pudgalasya
santike
āroceya
anyatra
kṛtaye
prakāśanāsammutīye
pācattikam।
9.
yo
punabhikṣurjñānasāṃdhike
lābhe
bhājīyamāne
pūrvve
samanujo
bhūtvā
paścātkhiyā
dharmmamāpadyeya
yathāsaṃstutamevāyuṣmanto
yānaṃ
sāṃdhikaṃ
lābhaṃ
saṃghe
pariṇataṃ
pudgalo
pudgalasya
pariṇāmayatīti
pācattikam॥
10.
yo
punabhikṣūranvarddhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddiśyamāne
evaṃ
vadeya
kiṃ
punarāyuṣmanto
ime
hi
kṣudrāśca
kṣūdre
hi
śikṣāpade
hi
uddiṣte
hi
yāvadeva
bhikṣuṇāṃ
kaukṛtyāya
vighātāya
vilekhāya
saṃvarttatīti
śikṣāvigarhaṇapācattikam॥
uddānam।
[1]
mṛṣā
[2]
omṛṣya
[3]
peśunya
[4]
ukhoṭana
[5]
dharmmedeśanā
[6]
padaśo
[7]
viśeṣaṇa
[8]
mārocanā
[9]
yathāsaṃstuta
[10]
vigarhaṇena।
prathamo
vaggaḥ॥
11.
bījagrāmabhūtagrāma
pātāpanake
pācattikam॥
12.
anyavāda
vihiṃsanake
pācattikam॥
13.
odhyāyana
kṣīyanake
pācattikam॥
14.
yo
punabhikṣūḥ
sāṃdhike
bhikṣuvihāre
adyavakāśe
mañcamvā
pīṭhamvā
viśikaraṃmvā
caturagrakaṃ
vā
kuccamvā
bimbohanamvā
prajñāyeyatvā
vā।
prajñāyāyatvā
vā
tato
prakramanto
na
udvareya
vā
na
udvarāyeya
vā
anāmantrayitvā
vā
prakrameya
pācattikam॥
15.
yo
punabhikṣūḥ
sāṃdhike
bhikṣuvihāre
antośayyāṃ
prajñāyetvā
prajñayāyetvā
[vā]।
tato
prakramanto
na
udvareya
vā
na
udvarāyeya
vā
anāmantrayitvā
vā
prakrameya
pācattikam॥
16.
yo
punabhikṣū
bhikṣūsya
duṣto
duṣānkupito
anāttamano
sāṃdhikā
bhikṣuvihārā
bhikṣūnnikaḍheya
vā
nikaḍhḍhāyea
vā
antamasato
nihi
bhikṣūti
vā
vādeya
pācattikam॥
17.
yo
punabhikṣu
sāṃdhike
bhikṣūvihāre
jānanbhikṣūṇāṃ
pūrvvaprajñaptā
hi
śayyāṃ
hi
paścādagatvā
madhye
śayyāṃ
prajñāyeya
yasyodvahiṣyati
so
prakramiṣyatīti
etadeva
pratyayaṃ
kṛtvā
ananyamimaṃ
tasya
bhikṣūsya
udvāhana
pācattikam॥
18.
yo
punabhikṣūḥ
sāṃdhike
bhikṣūvihāropari
vaihāyasaṃ
kuṭikāye
āhatya
pādake
maṃce
vā
pīṭhe
vā
abhiniṣīdeya
vā
abhinipadyeya
vā
pācattikam॥
19.
yo
punabhikṣūjjānansaprāṇakenodakena
tṛṇaṃ
vā
mṛttikāṃ
vā
siṃceya
vā
siṃcāyeya
vā
pācattikam॥
20.
mahallakaṃ
bhikṣuṇā
vihāraṃ
chādāpayamānena
yāvadvārakoṣā
agalapratiṣṭhāna
mālokasandhiparikarmmamupādāya
dve
vā
trayo
vā
cchādanaparyāyā
adhiṣṭhihitavyāḥ।
alpaharite
sthitena
taduttariṃ
adhiṣṭhiheya
alpaharite
sthitopi
pācattikam॥
uddānaṃ
[11]
bījaṃ
[12]
anyavādaṃ
[13]
udhyāyanaṃ
[14]
mañca
[15]
sayyā
[16]
nikaṭṭanaṃ
[17]
pūrvvopagataṃ
[18]
vaihāyasaṃ
[19]
udaka
[20]
cchādanena॥
dvitīyovagaḥ॥
21.
yo
punabhikṣū
asammato
bhikṣuṇīmovadeya
pācattikam।
22.
sammatovāpi
bhikṣūḥ
bhikṣūṇīmovadeya
vikāle
astaṃgate
sūye
anūhate
aruṇe
pācattikam॥
23.
yo
punabhikṣū
ovādaprekṣo
bhikṣuṇī
upāśrayamupasaṃkrāmeya
santaṃ
bhikṣūmanāmantrayitvā
anyatra
samaye
pācattikam॥
tatrāyaṃ
samayo
gilānābhikṣuṇī
ovaditavyāḥ
anuśāsitavyāḥ
bhavati
ayamatrasamayo॥
24.
yo
punabhikṣū
bhikṣumaivaṃ
vadeya
āmiṣaheto
āyuṣmanbhikṣū
bhikṣūṇīṃ
ovadatīti
pācattikam॥
25.
yo
punabhikṣū
bhikṣūṇīya
sārdhameko
ekāeraho
niṣadyāṃ
kalpeya
pācattikam॥
26.
yo
punabhikṣū
bhikṣūṇīyasārdhaṃ
saṃvidhāya
adhvānamāgaṃ
pratipadyeya
antamasato
grāmāntaraṃ
pi
anyatrasamaye
pācattikam॥
tatrāyaṃ
samayo
māgo
bhavati।
sabhayo
sapratibhayo
sāsaṃkasammaṃto
ayamatra
samayo।
27.
yo
punabhikṣu
bhikṣuṇīyasārdhaṃ
saṃvidhāya
ekanāvāṃ
abhiruheya
urddhagāminīmvā
adhogāminīmvā
anyatra
tiryāttaraṇāya
pācattikam॥
28.
yo
punabhikṣū
anyātikāye
bhikṣuṇīye
cīvaraṃ
dadyādanyatra
patuntakena
pācattikam॥
29.
yo
punabhikṣuranyātikāye
bhikṣuṇīye
cīvaraṃ
sīveya
vā
sīvāyeya
vā
pācattikam॥
30.
yo
punabhikṣūrjānanbhikṣuṇī
paripācitaṃ
pinḍapātraṃ
paribhuṃjeya
anyatra
pūrvvegṛhī
samārambhe
pācattikam॥
udyānaṃ॥
[21]
asammato
[22]
sammatorapi
[23]
ovādo
[24]
āmiṣaṃ
[25]
niṣadyāca
[26]
adhvānamārgo
[27]
nāvā
ca
[28]
deti।
[29]
sīveti
[30]
paripācanena॥
tṛtīyo
vargaḥ॥
31.
ekāhaparamaṃ
bhikṣuṇā
agilānena
avasathapinḍapātro
paribhuṃñjitavyā
taduttariṃ
paribhuṃjye
pācattikam॥
32.
paramparābhojane
anyatra
samaye
pācattikam।
tatrāyaṃ
samayo।
gilānasamayo
cīvaradānakālasamayo
ayamatra
samayo।
33.
yo
punabhikṣurbhuñjāvīpravārito
utthito
āsanāto
anatiriktaṃ
kṛtaṃ
khādanīyaṃ
vā
bhojanīyaṃ
vā
khādeya
vā
bhuṃñjeya
vā
pācattikam॥
34.
yo
punabhikṣujānanbhikṣū
bhuktāvipravāritamutthitamāsanāto
āsādanāprekṣo
anatiriktakṛtena
khādanīyena
vā
bhojanīyena
vā
upanimantreya
ehi
bhikṣu
khādārhaṃ
bhuṃjāhīti
vā
vadeya
bhuktasmiṃ
pācattikam॥
35.
yo
punabhikṣūradinnamapratigrāhitaṃ
mukhadvārikamāhāramāhāreya
anyatrodaka
dantapoṇe
pācattikam॥
36.
vikālābhojane
pācattikam।
37.
sannidhekāra
bhojane
pācattikam।
38.
bhikṣuṃ
kho
punaḥ
kūle
hi
upasaṃkrāntaṃ
pravāretsupūvehi
vā
manthe
hi
vā
tathā
pravāritena
bhikṣuṇā
yāvantripātrapūraparamaṃ
tato
pratigṛhṇitavyaṃ।
pratigṛhṇitvā
vahirdvānīharitavyaṃ
vahirdvānīharitvā
agilānake
hi
bhikṣū
hi
sārdhaṃ
samvibhajitvā
khāditavyaṃ
bhuṃjitavyaṃ
taduttariṃ
pratigṛhṇitvā
vahirdvānīharitvā
agilānake
hi
bhikṣū
hi
sārddhaṃ
samvibhajitvā
vā
asaṃvibhajitvā
vā
khādeva
vā
bhuṃjeya
vā
pācattikam।
39.
yāni
kho
punarimāni
praṇītasammatāni
bhojanāni
bhavanti
saṃyyathīdaṃ
sarpistilaṃ
madhuphāṇitaṃ
dugdhaṃ
dadhi
matsyaṃ
māsaṃ
yo
punabhikṣūrevaṃ
rūpāṇi
praṇītasammatāni
bhojanāni
ātmātvāya
agilāno
kūle
hi
vijñepetvā
vā
vijñāpayetvā
vā
khādeya
vā
bhuṃjeya
pācattiṃkam।
40.
gaṇabhojane
anyatrasamaye
pācattikaṃ।
tatrāyaṃ
samayo
gilānasamayo
cīvaradānakālasamayo
adhvānagamanasamayo
nāvābhirohaṇasamayo
mahāsamayo
śravaṇabhuktaṃ
ayamatrasamayo।
udyānaṃ।
[31]
āvasatho
[32]
paramparā
[33]
pravāraṇā
[34]
āsadanā
[35]
adinnaṃ
[36]
vikālaṃ
[37]
saṃnidhiṃ
[38]
manthāṃ
[39]
vijñaptiḥ
[40]
gaṇabhojanena॥
caturtho
vargaḥ॥
41.
yo
punarbhikṣurātmārthāya
agilāno
kṣobhisminvitāpanā
prokto।
tṛṇaṃ
vā
kāṣṭhaṃ
vā
gomayaṃ
vā
sakalikāṃvā
oṣamvā
saṃkāramvā
ādapaheya
vā
ādahāyeya
vā
anyatra
samaye
pācattikam।
42.
yo
punarbhikṣuranupasaṃpannena
pudgalena
sārddhaṃ
uttari
dvirātraṃ
trirātraṃ
vā
sahagāraśayyāṃ
kalpeya
pācattikam।
43.
yo
punarbhikṣurbhikṣūṇāṃ
karmaṇācchandandatvā
paścādduṣṭo
doṣānkupito
anāttamano
evaṃ
vadeya
adinnaṃ
me
cchando
durddinno
me
cchando
akṛtānyetāni
karmāṇi
duṣkṛtānyetāni
karmāṇi
nāhame
teṣāṃ
karmaṇācchandaṃ
demīti
vadeya
pācattikam॥
44.
yo
punabhikṣū
bhikṣūmevaṃ
vadeya
ehi
tvaṃ
māyuṣmāngrāmaṃ
pinḍāya
praviśiṣyāmaḥ।
ahañca
te
tatra
kiñcidāpayiṣyaṃ।
so
tatra
tasya
kiñcidāpayitvā
vā
adāpayitvā
vā
paścādudyojanaṃ
prakṣo
evaṃ
vadeya
gaccha
tvamāyuṣmanname
tvayā
sārdhaṃ
phāsu
bhavati
kathāya
vā
niṣadyāya
vā।
ekasyai
ca
mama
phāsu
bhavati।
kathāya
vā
niṣadyāya
vā
etadeva
pratyeyaṃ
kṛtvā
ananyamimantasya
bhikṣusya
udyojana
pācattikam।
45.
yo
punabhikṣu
bhikṣūnevaṃ
vadeya
tathāhamāyuṣmānto
bhagavatā
dharmmandeśitamājānāmi
yathā
ye
ime
antarāyikā
dharmā
uktā
bhagavatā
tānpratisevato
vā
nālamantarāyāya।
so
bhikṣū
bhikṣū
hi
evamasya
vacanīyo
mā
āyuṣmannevamvada
mā
bhagavantam
ācakṣa।
asatā
buddhyāhī
tena
antarāyikā
evamāyuṣma
ndharmāḥ
samānā
antarāyikā
dharmā
uktā
bhagavatā
alañca
punastān
pratisevato
antarāyāya।
evaṃ
ca
so
bhikṣu
bhikṣuhi
vucyamāno
taṃ
vastuṃ
pratinissareya
ityetaṃ
kuśalānno
ca
pratinissareya।
so
bhikṣu
bhikṣuhi
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhitavyo
samanubhāṣitavyo
tasya
vastusya
pratinissagāya
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhiyamāṇo
vā
samanubhāṣiyamāṇo
vā
taṃ
vastuṃ
pratinissareya
ityetaṃ
kuśalaṃ
no
ca
pratiniḥsareya
so
bhikṣūḥ
samagreṇa
saṃghena
ukṣipitavyo
imaṃ
tasya
bhikṣusya
ukṣepaṇa
pācattikam॥
46.
yo
puna
bhikṣurjānanbhikṣu
tathā
ukṣiptaṃ
samagreṇa
saṃghena
dharmeṇa
vinayena
yathāvādiṃ
tathā
kāritāṃ
pāpikāṃ
dṛṣṭiṃ
apratinissaraṇaṃ
taṃ
akṛtānudharmmaṃ
sabhuṃjeya
vā
saṃvaseya
vā
sahagāraśayyāmvā
kalpeya
pācattikam।
47.
śramaṇuddeśopi
cedevaṃ
vadeyaṃ
ta
thāhamāyuṣmānto
bhagavatā
dharmadeśitamājānāmi
yathā
ye
ime
antarāyikā
kāmā
uktā
bhagavatā
tānpratisevato
nālamantarāyāya
so
śramaṇuddeśo
bhikṣūhi
evamasya
vacanīyo
mā
āyuṣman
śramaṇuddeśa
evamvada
mā
bhagavantamasyācakṣa
asatādudgṛhītena
antarāyikā
evāyuṣmanśramaṇuddeśakāmāḥ।
samānā
antarāyikāḥ
kāmā
uktā
bhagavatā
alaṃ
ca
punastānpratisevato
antarāyāya।
evañca
so
śramaṇuddeśo
bhikṣū
hi
vucyamāno
taṃ
vastu
pratiniḥsareya
ityetaṃ
kuśalanno
ca
pratinissareyasto
śramaṇuddeśo
bhikṣūhi
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhitavyo
samanubhāṣitavyo
tasya
vastusya
pratiniḥssagāya
yāvantṛtīyakaṃ
samanugrāhiyamāṇo
vā
samanubhāṣiyamāṇo
vā
taṃ
vastuṃ
pratiniḥsareya
ityetaṃ
kuśalanno
ca
pratiniḥsareyaḥ
so
śramaṇuddeśo
bhikṣū
hi
nāśayitavyo
adyadagreṇa
te
āyuṣman
śramaṇuddeśa
na
caiva
so
bhagavānastathāgato(?)rhansamyak
saṃbuddhe
śāstāvyapadiśitavyo
yaṃ
pi
ca
dāni
labhasi
bhikṣūrhi
sārdhaṃ
dvirātraṃ
vā
trirātramvā
sahagāraśayyāṃ
sāyite
adyadagreṇa
nāsti
gacchanasya
cala
prapalāhi।
yo
punabhikṣū
jānantathārmaśitaṃ
śramaṇuddeśaṃ
yathāvādīntathā
kāritāṃ
pāpikāṃ
dṛṣṭimapratiniḥsarantaṃ
akṛtānudharmma
upasthāye
vā
upalāyeya
vā
saṃbhuṃjeya
vā
saṃvaseya
vā
sahagāraśayyāṃ
vā
kalpeya
pācattikam।
48.
navacīvaralābhinā
bhikṣuṇā
trayāṇāmduvarṇīkaraṇānāmanyatarānyataraṃ
durvvaṇṇīkaraṇasādayitavyaṃ।
nīlamvā
kardamamvā
kālaśyāmanvā
tato
ca
bhikṣūranādāya
navaṃ
cīvaraparibhuṃjeya
pācattikam।
49.
yo
punarbhikṣūranyatra
adhyārāme
vā
adhyāvasathe
vā।
ratanamvā
ratanasaṃmatamvā
udgṛhṇāya
vā
udgṛhṇāyeya
vā
pācattikam।
ākāṃkṣamāṇena
bhikṣuṇā
ratanamvā
ratanasammatamvā।
adhyārāme
vā
adhyāvasathe
vā
udgṛhṇītavyaṃ
vā
udgṛhṇāyayitavyaṃ
vā
yasya
bhaviṣyati
so
hariṣyatīti
etadevapratyayaṃ
kṛtvā
ananyamiyamatrasāmīcī।
50.
anvarddhamāsaṃ
snānamuktaṃ
bhagavatā
anyatrasamaye
pācattikam।
tatrāyaṃ
samayo
dvyarddho
māso
śeṣe
grīṣmāṇāmvarṣāṇāṃ
ca
purimo
māso
ityete
ardhātīya
māsaḥ
paridāhakālasamayo
adhvānagamanakālasamayo
gilānasamayo
karmasamayo
vātasamayo
vṛṣṭisamayo
ayamatrasamayoḥ।
udyānam॥
[41]
kṣobhiḥ
[42]
sahagāra
[43]
cchandam
[44]
udyojanā
[45-46-47]
trayo'ntarāyikā
[48]
akṛtakalpam
[49]
ratanaṃ
[50]
snānena॥
pañcamo
vaggaḥ॥
51.
yo
punabhikṣu
jānia
prāṇakamudakaṃ
paribhuṃjeya
pācattikam।
52.
yo
punabhikṣū
avelaka
sya
vā
avelikāya
vā
parivrājakasya
vā
parivrājakāye
vā
svahastaṃ
khādanīyamvā
bhojanīyamvā
dadyātpācattikam॥
53.
yo
punabhikṣū
jānantaṃ
bhojanīye
kule
anupakhajjāsane
niṣadyāṃ
kalpeya
pācattikam॥
54.
yo
punabhikṣu
jania
bhojanīye
kule
praticchannāsane
niṣadyāṃ
kalpeya
pācattikam॥
55.
yo
punabhikṣurudyaktāṃ
se
nāmdarśanāya
gaccheya
pācattikam।
56.
syāttasya
bhikṣusya
kvacideva
pratyayosanāyāṅgamanāya
dvi[rā]
tramvā
trirātramvā
tena
bhikṣuṇāsenāyāṃ
vasitavyaṃ
taducarīṃ
vaseya
pācattikam॥
57.
tatrāpi
ca
bhikṣu
dvirātramvā
trirātramvā
senāyāṃ
vasamāno
āyūhikamvā
niyūhikaṃmvā
aneka
vyūhamvā
dhvajāmvā
śīrṣamvā
darśanāya
gaccheya
pācattikam॥
58.
yo
punabhikṣu
bhikṣuṃ
prahareya
pācattikam।
59.
yo
punabhikṣu
bhikṣusya
talaśaktikāmāvarjeya
pācattikam॥
60.
yo
punarbhikṣu
jānan
bhikṣūsya
dusthūlāmāpattiṃ
kṛtamavyācīṇṇāṃ
cchādeya
so
na
pareṣāmāroceya
kinti
semāpare
jānanneti
avadya
praticchādane
pācattikam।
udyānaṃ॥
[51]
saprāṇakam
[52]
avelako
[53]
anupakhajjaṃ।
[54]
pratichannāsanaṃ
[55-56-57]
senāyāṃ
[58]
praharati
[59]
talaśaktikā
[60]
praticchādanena॥
ṣaṣṭho
vaggaḥ॥
61.
yo
punabhikṣu
saṃcintya
tiryagyonigataṃ
prāṇinaṃ
jīvitād
vyaparopeya
pācattikam।
62.
yo
punabhikṣu
bhikṣusya
saṃcintya
kaukṛtyamupasaṃhareya
kintisa
muhūrttampi
aphāsu
bhavediti
pācattikam॥
63.
yo
punarbhikṣū
bhikṣūsya
vā
bhikṣuṇīye
vā
śrāmaṇerasye
vā
śrāmaṇerīye
vā
śikṣamāṇāye
vā
cīvaramdatvā
apratyuddhareya
paribhuṃjeya
apratyuddhāraparibhoge
pācattikam॥
64.
yo
punarbhikṣū
bhikṣūsya
pātriṃ
vā
cīvaraṃ
vā
niṣīdanaṃ
vā
sūcīvigrahamvā
apaniheyamvā
apanihāyeya
vā
antamasato
hāsyāñcāpi
pācattikam॥
65.
yo
punabhikṣū
bhikṣūṃ
bhīṣeya
pācattikam
66.
udake
hastasammardanāt
pācattikam॥
67.
aṅgalipracodanāt
pācattikam॥
68.
yo
punabhikṣū
mātṛgrāmeṇa
sārddhaṃ
saṃvidhāya
adhvānamārgaṃ
pratipadyet
antamasato
grāmāntaraṃ
pi
pācattikam॥
69.
yo
punarbhikṣū
mātṛgrāmeṇa
sārddhaṃ
sahagāraśayyāṃ
kalpeya
pācattikam॥
70.
yo
punarbhikṣū
mātṛgrāmeṇa
sārddhaṃ
eko
ekāyaraho
niṣadyāṃ
kalpeya
pācattikam॥
udyānam।
[61]
saṃcintya
[62]
kaukṛtya
[63]
mapratyuddharitya
[64]
kāpaniheya
[65]
bhiṣeya
[66]
udake
[67]
aṃgulī
[68]
saṃvidhāya
[69]
sahagāra
[70]
niṣadyāya॥
saptamo
vaggaḥ॥
71.
yo
punarbhikṣū
jānantaṃ
unaviṃśativarṣaṃ
pudgalaṃ
bhikṣu
upasaṃpādeya
so
ca
pudgalo
anupasaṃpanno
te
ca
bhikṣū
gārhyāṃ
imaṃstathā
bhikṣuṇāgarhaṇaṃ
pācattikam॥
72.
yo
punarbhikṣū
jānanstainyasārdhena
sārdhaṃ
saṃvidhāya
adhvānamārgaṃ
pratipadyeya
antamasato
grāmāntaraṃ
pi
pācattikam।
73.
yo
punarbhikṣū
svahastapṛthvīm
khaneya
vā
khanāyeya
vā
antamasato
iha
khanehīti
evaṃ
vadeya
pācattikam॥
74.
cāturmāsikaṃ
bhikṣuṇā
pratyeka
pravāraṇā
sādayitavyā
taduttariṃ
sādiyeya
anyatra
punaḥ
pravāraṇāye
anyatra
yāvajjīvikāye
pācattikam॥
75.
yo
punarbhikṣū
bhikṣū
hi
evaṃ
vucyamāno
ime
hi
te
āyuṣman
pañca
hi
āpattikāye
anadhyāvācāya
śikṣā
karaṇīyeti।
so
bhikṣū
tāṃ
bhikṣunevaṃ
vadeya
na
yāvadahamāyuṣmantānāṃ
vacanena
śikṣiṣyaṃ
yāvadahaṃ
na
drakṣyāmi
svavirānbhikṣūn
sūtradharān
vinayadharān
mātṛkādharān
madhyamānbhikṣūn
sūtradharānvinayadharān
mātṛkādharān
navakānbhikṣū
sūtradharān
vinayadharān
mātṛkādharānnatāṃstāvadahamupasaṃkramya
paripṛṣṭhiṣyaṃ
paripraśnī
kariṣyanti
pācattikam॥
śikṣyakāmena
bhikṣuṇā
ājñātavyamupalakṣitavyamupadhārayitavyam॥
76.
surāmaireya
madyapānaṃ
pāpacattikam।
77.
bhikṣunādarye
pācattikam।
78.
yo
punarbhikṣū
bhikṣū
hi
kalahajāte
hi
bhanḍana
jāte
hi
vigrahavivādāpanne
hi
viharante
hi
upaśrotrasthāne
tiṣṭheya
yaṃ
ete
vadiṣyanti
taṃ
śrutvā
upasaṃhariṣyāmīti।
etadeva
pratyayaṃ
kṛtvā
ananyamimantasya
bhikṣūsya
upaśrotrasthāne
pācattikam॥
79.
yo
punabhikṣūḥ
saṃghe
viniścayakathā
hi
varttamānā
hi
utthāyāsanātprakrameya
santaṃ
bhikṣūmanāmantrayitvā
anyatra
tathārūpe
atyāyike
karaṇīye
pācattikam॥
80.
yo
punabhikṣū
āraṇyake
śayyāsane
viharanto
vikāle
grāmaṃ
praviśeya
santaṃ
bhikṣūmanāmantrayitvā
anyatra
tathārūpe
atyāyike
karaṇīye
pācattikam॥
uddānaṃ॥
[71]
ūnaviṃśati
[72]
stainyasārdhaṃ
[73]
pṛthivī
[74]
pravāraṇā
[75]
na
śikṣiṣyaṃ
[76]
madyapāna
[77]
manādaryaṃ
[78]
mupaśrotra
[79]
viniścaya
[80]
āraṇyakena॥
aṣṭamo
vaggaḥ॥
81.
yo
puna
bhikṣū
sabhakto
samāno
pūve
bhaktaṃ
paścādbhaktaṃ
vā
kuleṣu
cāritramāpadyeya
santaṃ
bhikṣumanāmantrayitvā
anyatra
samaye
pācattikam॥
tatrāyam
samayo
cīvaradānakālasamayo
ayamatrasamayo॥
82.
yo
punabhikṣū
rājñāḥ
kṣatriyasya
mūrdhā
abhiṣiktasya
janapadasthāmavīryaprāprasya
antaḥpuraṃ
praviśeyāniṣkrānte
rājāne
aniṣkrānte
antaḥpure
aniggate
hi
ratane
hi
antamasato
indrakīlampi
atikrameya
pācattikam॥
83.
yo
punabhikṣū
dantamayamvā
asthimayamvā
śṛṅgamayamvā
suvaṇṇamayamvā
rūpyamayamvā
ratanamayamvā
sūcīvigrahaṃ
kārāpeya
bhedana
pācattikam॥
84.
mañcamvā
pīṭhamvā
bhikṣuṇā
kārāpayamāṇena
sugatāṣṭāṅgulapramāṇāḥ
pādakāḥ
kārāpayitavyāḥ।
anyatrāṭṭanīye
taduttariṃ
kārāpeya
cchedana
pācattikam॥
85.
yo
punabhikṣū
tūla
saṃstṛte
maṃce
vā
pīṭhe
vā
abhiniṣīdeya
vā
abhipadyeya
vā
uddāla
na
pācattikam॥
86.
niṣīdanaṃ
bhikṣuṇā
kārāpayamāṇena
prāmāṇikaṃ
kārāpayitavyam।
tatredaṃ
pramāṇaṃ
dīrghaśo
dve
vitastīyo
sugatavitastinā
tiryag
rddhamanyatra
daśavitasti
kaṃ
taduttariṃ
kārāpeya
cchedana
pācattikam॥
87.
kanḍumapraticchādanaṃ
bhikṣuṇā
kārāpayamāṇena
prāmāṇikaṃ
kārāpayitavyaṃ।
tatredaṃ
pramāṇaṃ
dīrghaśo
catvāri
vitastīyo
sugatavitastinā
tiryagdve
taduttariṃ
kārāpeya
cchedanapācattikam॥
88.
varṣāśāṣṭikā
bhikṣuṇā
kārāpayamāṇena
prāmāṇikā
kārāpayitavyā
tatredaṃ
pramāṇaṃ
dīrghaśo
ṣaḍvitastīyo
sugatavitastinā
tiryag
rddhatīyaṃ।
taduttariṃ
kārāpeya
cchedana
pācattikam॥
89.
yo
punabhikṣū
sugatacīvarapramāṇaṃ
cīvaraṃ
kārāpeya
kiñcitasya
bhagavate
tathāgatasyārhataḥ
samyak
saṃbuddhasya
sugatasya
sugatacīvarapramāṇaṃ
dirghaśo
nava
vitastīyo
sugatavitastinā
tiryaka
ṣaḍ
idantasya
bhagavato
tathāgatasyārhataḥ
samyak
saṃbuddhasya
sugatasya
sugatacīvarapramāṇaṃ
tato
vā
punaruttariṃ
kārāpeya
cchedana
pācattikam॥
90.
yo
punabhikṣū
bhikṣūsya
dusto
doṣānkupito
anāttano
amulakena
saṃghātiśeṣeṇa
dharmmeṇānudhvaṃseya
pācattikam॥
91.
yo
punabhikṣū
jānan
sāṃdhikaṃ
lābhaṃ
saṃghe
pariṇataṃ
pudgalo
pudgalasya
pariṇāmeya
pācattikam॥
92.
yo
punabhikṣūranvarddhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddiśyamāne
evaṃ
vadeya
adya
punarahaṃ
jānāmi
idānīṃ
punarahaṃ
jānāmi
ayampi
dharmo
sūtrāgato
sūtraparyāpanno
anvarddhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddeśamāgacchati
yāvadahannajānāmi
tāvannāstīthaṃ
makṣamāpattirjānea
ca
te
bhikṣū
taṃ
bhikṣūm
sakṛtdvitthikkhutto
trikkhutto
āgatapūrvvaṃ
pi
sannidhapūrvvaṃ
pi
kaḥ
punarvvādo
bahuśo
nāsti
kho
punastasya
bhikṣūsya
ajñānena
muktiḥ।
atha
iyāṃpi
ca
so
bhikṣūrāpattimāpanno
tu
kṣiprameva
yathādharmmaṃ
yathāvinayaṃ
kārāpayitavyo
uttariṃ
saṃmohamāpādayitavyo
tasya
te
āyuṣman
lābhādurlabdhāyastvaṃ
anvarddhamāsaṃ
sūtre
pratimokṣo
uddiśyamānenāsthīkṛtvā
na
manasi
kṛtvā
na
sarvvacetasā
samanvāhṛtya
avahitaśroto
sankṛtya
dharmaśṛṇoṣīti
imantasya
bhikṣūsya
sammohanayā
pācattikam॥
uddānam॥
[81]
sabhakto
[82]
rājño
[83]
sūcīgṛhaṃ[84]
mañca
[85]
tūla
[86]
niṣīdanaṃ
[87]
kanḍu
[88]
varṣāśāṣṭikā
[89]
sugatacīvara
[90]
mabhyākhyānaṃ
[91]
pariṇāmana
[92]
majñānakena॥
navamo
vaggaḥ॥
vaggāṇāmuddānaṃ
[1]
mṛṣā
[2]
bījaṃ
[3]
asammato
[4]
ekāhaparamo
[5]
kṣobhi
[6]
saprāṇakaṃ
[7]
sañcintya
[8]
unaviṃśati
[9]
sabhaktakena॥
navamaḥ
uddiṣṭāḥ॥
kho
punarāyuṣmanto
dvānavati
śuddhapācattikā
dharmmāstatrāyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhā
dvitīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
tṛtīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
pariśuddhā
atrāyuṣmanto
yasmāttūṣṇīṃ
mevametandhārayāmi।
[
4
pātideśanikā
dharmā
]
ime
kho
punarāyuṣmanto
catvāraḥ
pātideśanikā
dharmā
anvarddhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddeśamāgacchanti।
1.
yo
punabhikṣu
āraṇyake
śayanāsane
viharanto
pūrvve
apratisamveditaṃ
vahidvā
apratigṛhītamantevāsa
vastusminnagilāno
svahastaṃ
khādanīyamvā
bhojanīyamvā
pratigṛhṇitvā
khādeya
vā
bhuñjeya
vā
bhuktāvinā
tena
bhikṣuṇā
pratideśayitavyaṃ।
asaṃpreyamme
āyuṣman
gārhyamprātideśanikaṃ
dharmmamāpanno
taṃ
dharmapratideśayāmi
ayaṃ
dharmmo
prātideśaniko॥
2.
yo
punabhikṣuranyātikāye
bhikṣuṇīye
antaragṛhaṃ
praviṣtāye
agilāno
svahastaṃ
khādanīyaṃ
vā
bhojanīyamvā
pratigṛhṇitvā
khāde
ya
vā
bhuñjeya
vā
bhuktā
vinā
tena
bhikṣuṇā
pratideśayitavyaṃ।
asaṃpreyamme
āyuṣman
gārhyampratideśanikaṃ
dharmmamāpanno
taṃ
dharmmaṃ
pratideśayāmi।
ayaṃ
pi
dharmmo
prātideśaniko।
3.
bhikṣu
kho
punarantaragṛhe
nimantritakānmuñjanti
tatra
ca
bhikṣuṇī
viśvāsamānarūpāsthitā
bhavati
so
evamāha
iha
odanaṃ
dehi
iha
sūpaṃ
dehi
iha
vyañjanaṃ
dehīti
vadeya
sarvehi
te
bhikṣū
hi
sā
bhikṣūṇī
evamasya
vacanīyā।
āgamaya
tāvattvaṃ
bhagini
yāvadbhikṣū
bhuñjantīti
ekabhikṣū
pi
ca
tāṃ
bhikṣuṇīnnevaṃ
vadeya।
āgamaya
tāvattvaṃ
bhagini
yāvadbhikṣū
bhuñjantīti
bhuktāvīhi
te
hi
bhikṣu
hi
pratideśayitavyaṃ।
asaṃpreyamme
āyuṣman
gārhyampratideśanikaṃ
dharmamāpanno
taṃ
dharmaṃ
pratideśayāmi।
ayampi
dharmmo
pratideśaniko॥
4.
yāni
kho
punarimāni
śikṣasammatā
ni
kulāni
bhavanti।
tatra
ca
bhikṣūḥ
pūrvve
apravārito
upasaṃkramitvā
svahastaṃ
khādanīyaṃ
vā
bhojanīyaṃ
vā
pratigṛhṇitvā
khādeya
vā
bhuṃjeya
vā
bhuktāvinā
tena
bhikṣuṇā
pratideśayitavyaṃ।
asaṃpreyamme
āyuṣman
gārhyaṃ
pratideśanikaṃ
dharmamāpanno
taṃ
dharmaṃ
pratideśayāmi।
ayaṃ
pi
dharmo
pratideśaniko॥
uddānam॥
[1]
āraṇyaka
[2]
mantaragṛhe
[3]
bhikṣū
ca
nimantritakāḥ
[4]
śaikṣasammatena
catvāraḥ
uddiṣṭāḥ॥
kho
punarāyuṣmanto
catvāraḥ
prātideśanikā
dharmāstatrāyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
dvitīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
tṛtīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
pariśuddhāḥ
atrāyuṣmanto
yasmāttūṣṇīmevametaṃ
dhārayāmi।
[
67
sekhiyā
dharmā
]
ime
kho
punarāyuṣmano
sātireka
pañcāṣaḍ
śikṣādharmmā
anvarddhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddeśamāga
cchanti।
1.
parimaṇḍalannivasanaṃ
nivāsayiṣyāmīti
śikṣā
karaṇīyā।
2.
parimaṇḍalaṃ
cīvaraṃ
prāvariṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
3.
svasaṃvṛto
antaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
4.
na
ukṣiptakṣūrantaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
5.
alpaśabdo
antaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
6.
na
ujhaggīkāya
antaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
7.
na
oguṇṭhikāya
antaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
8.
na
ukṣiptikāya
antaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
9.
na
ukkuṭṭikāya
antaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
10.
na
khambhakṛto
antaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
11.
na
kāyapracālakamantaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
12.
na
śīrṣapracālakamantaragṛhamupasaṃ
kramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
13.
na
bāhuvikṣepakamantaragṛhamupasaṃkramiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
uddānam
[1]
nivasanaṃ
[2]
prāvaraṇaṃ
[3]
susaṃvṛto
[4]
cakṣūḥ
[5]
śabda
[6]
nojhaggīkā
[7]
na
oguṇṭhikā
[8]
nokṣiptikā
[9]
na
ukkuṭṭikā
[10]
na
khambha
[11]
na
kāya
[12]
na
śīrṣa
[13]
na
bāhukena।
prathamo
vaggaḥ।
14.
susaṃvṛto
antaragṛhe
niṣīdiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
15.
na
ukṣiptacakṣū
antaragṛhe
niṣīdiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
16.
alpaśabdo
antaragṛhe
niṣīdiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
17.
na
ujhaggīkāya
antaragṛhe
niṣīdiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
18.
na
oguṇṭhikāya
antaragṛhe
niṣīdiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
19.
na
ukṣiptikāya
antaragṛhe
niṣīdiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
20.
na
osaktikāya
antaragṛhe
niṣīdiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
21.
na
pallatthikāya
antaragṛhe
niṣī
diṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
22.
na
khambhakṛto
antaragṛhe
niṣīdiśyāmīti
śi[kṣā]
karaṇīyā।
23.
na
antaragṛhe
niṣaṇṇo
hastaṃ
kokṛtyamvā
pādakaukṛtyamvā
kariṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
uddānaṃ॥
[14]
susaṃvṛto
[15]
cakṣuḥ
[16]
śabda
[17]
nojhaggikā
[18]
na
oguṇṭhikā
[19]
nokṣiptikā
[20]
nośaktikā
[21]
na
pallatthikā
[22]
na
khambha
[23]
na
hastapādakaukṛtyena।
dvitīyo
vaggaḥ॥
24.
satkṛtya
piṇḍapātraṃ
pratigṛhṇiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
25.
samasūpaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuñjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
26.
na
stūpakārakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuñjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
27.
nāvakīrṇṇakārakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
28.
nāvagaṇḍakārakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
29.
na
jihvā
nicārakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
30.
nāti
mahamte
hi
kavaḍe
hi
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
31.
nānāgatekavaḍe
mukhadvāraṃ
vivariṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
32.
na
kavaḍotkṣepakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
33.
na
kavaḍacchedakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
34.
na
sakavaḍena
mukhena
vāca
bhāṣiṣyamīti
śikṣākaraṇīyā।
uddānaṃ॥
[24]
satkṛtya
[25]
samasūpa
[26]
na
sūpa
[27]
nāvakīṇṇa
[28]
nāvaganḍa
[29]
na
jihvā
[30]
nātimahāntaṃ
[31]
nānāgataṃ
[32]
na
kavaḍotkṣepaka
[33]
na
kavaḍacchedaka
[34]
na
sakavaḍena
mukhena
vācaṃ॥
tṛtīyo
vaggaḥ॥
35.
na
pātraṃ
nirllehakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
36.
na
hastanirllehakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
37.
nāṃguṃlillehakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
38.
na
cuccūkāraṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
39.
na
surusurukāraṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
40.
na
śuluśulukārakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
41.
na
hastanirddhūnakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuñjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
42.
na
sitthāvakārakaṃ
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
43.
nātivelāparasya
pātrannidhyāyiṣyāmi
odhyāyanakarmatāmupādāyeti
śikṣākaraṇīyā।
44.
pātrasaṃjñīpiṇḍapātraṃ
paridṛśyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
45.
na
agilāno
odanamvā
sūpamvā
vyañjanamvā
ātmātvāya
kule
hi
vijñāpetvā
vā
vijñāpāyetvā
vā
piṇḍapātraṃ
paribhuṃjiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
46.
nadinnadinnāniṣṭhaṃ
janāni
odanena
pracchādayiṣyāmi।
bhūyo
āgamanakarmatāmupādāyeti
śikṣākaraṇīyā।
47.
na
sasithāmyānodakaṃ
pṛthivyānniṣiñciṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
48.
na
saśitthena
pāṇinā
pānīyasthālakaṃ
pratigṛhṇiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
uddānam।
[35-36-37]
trayo
nirllehāḥ।
[28]
cucu
[39]
surusuru
[40]
na
śuluśulu
[41]
na
hasta
[42]
na
sittha
[43]
na
odhyāyana
[44]
pātrasaṃjñī
[45]
rvijñapti
[46]
cchādayati
[47]
pātrodaka
[48]
sasitthena॥
catutho
vagaḥ॥
49.
na
thito
niṣaṇṇasya
agilānasya
dharmmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
50.
na
niṣaṇṇo
niṣadyasya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
51.
na
nīcāsane
niṣaṇṇo
uccāsane
niṣaṇṇo
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
52.
na
upānahārūḍhasya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
53.
na
pādukārūḍhasya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
54.
na
oguṇṭhikākṛtasya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
55.
na
saṃmukhāveṣṭhitasya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
56.
na
osaktikāya
niṣaṇṇasyāgilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
57.
na
pallatthikāya
niṣaṇṇasya
agilāna
sya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
uddānam॥
[49]
na
thito
[50]
na
niṣaṇṇo
[51]
uccāsana
[52]
upānaha
[53]
pādukā
[54]
oguṇṭhikā
[55]
na
sanmukha
[56]
na
osattikā
[57]
na
pallatthikāya।
pañcamo
vagaḥ।
58.
na
śastrapāṇasya
agilānasya
dharmadeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
59.
nāyudhapāṇisya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
60.
na
daṇḍapāṇisya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
61.
na
chatrapāṇisya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
62.
na
utpathena
gacchanto
pathena
gacchantasya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
63.
na
pṛṣṭhato
gacchanto
purato
gacchantasya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
64.
na
pādena
gacchanto
yānena
gacchantasya
agilānasya
dharmandeśayiṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
65.
na
harite
tṛṇe
ucchāraṃ
vā
praśrāvaṃ
vā
kheḍḍaṃ
vāsiṃhāṇaṃ
vā
agilāno
kariṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
66.
na
udake
uccāraṃ
vā
praśrāvaṃ
vā
kheḍḍaṃ
vā
siṃhāṇakaṃ
vā
agilāno
kariṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
67.
na
sthito
uccāramvā
praśrāvamvā
agilāno
kariṣyāmīti
śikṣākaraṇīyā।
uddānam॥
[58-59]
na
śastrāyudha
[60]
daṇḍa
[61]
cchatra
[62]
utpatha
[63]
pṛṣṭhato
[64]
yānaṃ
[65]
haritaṃ
[66]
udaka
[67]
sthitena।
ṣaṣṭho
vargaḥ॥
uddiṣtāḥ
kho
punarāyuṣmanto
sātirekapañcāśata
śaikṣādharmāḥ।
tatrāyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
dvitīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
tṛtīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
pariśuddhāḥ
atrāyuṣmanto
yasmāttūṣṇīmevametandhārayāmi।
[
7
adhikaraṇasamathā
dharmā
]
ime
kho
punarāyuṣmanto
sapta
adhikaraṇasamathādharmā
anvardhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddeśamāgacchanti।
1.
ye
utpannotpannānāmadhikaraṇānāṃ
śamathāya
vyapaśamathāya
sanvakṛte।
saṃyyathīdaṃ
saṃmukhavinayo
śamatho।
2.
smṛtivinayo
śamatho।
3.
amūḍhavinayo
śamatho।
4.
pratijñākārako
śamatho।
5.
tasya
pāpeyasiko
śamatho।
6.
yo
bhūyasiko
śamatho।
7.
tṛṇaprastārako
ca
śamatho।
saptamo।
uddiṣtāḥ
kho
punarāyuṣmanto
sapta
adhikaraṇasamathādharmā
sūtrā
yuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
dvitīyaṃ
pi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
tṛtīyaṃ
pi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
pariśuddhāḥ
atrāyuṣmanto
yasmāttūṣṇīmevametaṃ
dhārayāmi।
ime
kho
punarāyuṣmanto
duve
dharmāḥ।
dharmo
anudharmaśu
anvardhamāsaṃ
sūtre
prātimokṣe
uddeśamāgacchanti।
tatra
dharmo
nāma
yamubhayato
vinayo।
anudharmo
nāma
yā
atra
pratipattiḥ॥
uddiṣtāḥ
kho
punarāyuṣmanto
duve
dharmāḥ।
dharmo
anudharmaśu
tetrāyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
dvitīyaṃ
pi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ
tṛtīyampi
āyuṣmanto
pṛcchāmi
kaccittha
pariśuddhāḥ।
pariśuddhāḥ
atrāyuṣmanto
yasmāttūṣṇīmevametaṃ
dhārayāmi।
uddiṣṭaṃ।
kho
punarāyuṣmanto
prātimokṣasya
vastu।
uddiṣṭaṃ
nidānaṃ।
uddiṣṭāścatvāraḥ
pācattikā
dharmāḥ।
uddiṣtā
trayodaśasaṃghātiśeṣāḥ
dharmāḥ।
uddiṣtāḥ
duve
aniyatā
dharmāḥ।
uddiṣṭā
triṃśannisargikapācattikā
dharmāḥ।
uddiṣtā
dvānavati
śuddha
pacattikā
dharmāḥ।
uddiṣtāḥ
catvāraḥ
prātideśanikā
dharmāḥ।
uddiṣtāḥ
sātirekapaścāṣaḍ
śaikṣā
dharmāḥ।
uddiṣtāssaptadhikaraṇaśamathādharmāḥ।
uddiṣtā
duve
dharmāḥ।
dharmo
anudharmaśu।
etakoyaṃ
punastasya
bhagavato
tathāgatasyārhataḥ
samyak
saṃbuddhasya
dharmavinayo
prātimokṣasūtrāgato
sūtraparyāpanno
yo
vā
anyopi
kaściddharmasya
anudharmo
tatra
samagre
hi
sarvve
hi
sahite
hi
saṃmodamāne
hi
avivadamāne
hi
ekoddeśe
hi
kṣīrodakī
kṛtehi
śāstuḥ
śāsanaṃ
dīpayamāne
hi।
sukhañca
phāsuñca
viharante
hi
anadhyāvācāya
śikṣākaraṇīyā।
1.
kṣāntiḥ
paramantapo
titikṣā
nirvvāṇaṃ
paramaṃ
vadanti
buddhāḥ।
nahi
pravrajitaḥ
paropaghātī
śravaṇo
bhoti
parānviheṭhayantaḥ।
idamtasya
bhagavato
vipaścitasya
tathāgatasyārhataḥ
samyaksaṃbuddhasva
acirābhisaṃbuddhasya
nirarbbude
bhikṣusaṃghe
saṃkṣiptena
prātimokṣaṃ
subhāṣitam॥
2.
āropavādī
aparopaghātī
pratimokṣe
ca
samvare
mātrajñatā
ca।
bhuktismiṃ
prāntañca
śayanāsanaṃ
adhicitte
cāyogo
etaṃ
buddhānuśāsanaṃ॥
idaṃ
tasya
bhagavato
śaikṣisya
tathāgatasyārhataḥ
samyaksaṃbuddhasya
acirābhisaṃbuddhasya
nirarbbude
bhikṣusaṃghe
saṃkṣiptena
prātimokṣaṃ
subhāṣitam॥
3.
adhicetasi
mā
pramādyate
munino
maunapadeṣuśikṣataḥ।
śokāḥ
na
bhavanti
tāyino
upaśāntasya
sadāsmṛtīmataḥ॥
idaṃ
tasya
bhagavate
viśvabhuvasya
tathāgatasyārhataḥ
samyak
saṃbuddhasya
nirarbbude
bhikṣusaṃghe
saṃkṣiptena
pratimokṣaṃ
subhāṣitaṃ॥
4.
sarvva
pāpasyākaraṇaṃ
kuśalasyopasaṃpadā।
sucitte
paryodamanaṃ
etad
buddhānuśāsanam॥
idantasya
bhagavato
krukrucchandasya
tathāgatasyārhataḥ
samyak
saṃbuddhasya
acirābhisaṃbuddhasya
nirarbbude
bhikṣusaṃghe
saṃkṣiptena
pratimokṣaṃ
subhāṣitaṃ॥
5.
yathāhi
bhramaro
puṣpamvaṇṇagandhagaheṇyaṃ
paraiti
rasamādāya
evaṃ
grāme
muniścaret।
6.
na
pareṣāṃ
vilomāni
na
pareṣāṃ
kṛtākṛtam।
ātmanastu
samīkṣet
kṛtānyakṛtāni
ca॥
idantasya
bhagavato
konākamunisya
tathāgatasyārhataḥ
samyaksaṃbuddhasya
acirābhisaṃbuddhasya
nirarbbude
bhikṣusaṃghe
saṃkṣiptena
pratimokṣaṃ
subhāṣitam।
7.
nāsti
dhyānamaprajñasya
prajñānāsti
adhyāyato।
yasya
dhyānañca
prajñā
ca
sa
vai
nirvāṇasya
antike॥
tatrāyamādi
bhavati।
iha
prajñasya
bhikṣuṇo
indriyaiguptiḥ
saṃjñaptiḥ
prātimokṣe
ca
saṃvaro॥
8.
nityaṃ
bhajet
kalyāṇaṃ
śuddhājīvamatandritaṃ।
pratisaṃstaravatti
ca
acārakuśalosi
yā॥
tataḥ
prāmodya
bahulo
bhikṣurnirvāṇasyeva
antike॥
idaṃ
tasya
bhagavataḥ
kāśyapasya
tathāgatasyārhataḥ
samyaksaṃbuddhasya
acirābhisaṃbuddhasya
nirarbbude
bhikṣusaṃghe
saṃkṣiptena
prātimokṣaṃ
subhāṣitam॥
9.
cakṣuṣā
saṃvaraḥ
sādhuḥ
sādhuḥ
śrotreṇa
saṃvaraḥ।
ghrāṇena
saṃvaraḥ
sādhuḥ
sādhujihvāya
saṃvaraḥ।
kāyena
saṃvaraḥ
sādhu
manasā
sādhu
saṃvaraḥ।
sarvatra
saṃvṛto
bhikṣuḥ
sarvaduḥkhātpramucyate॥
idantasya
bhagavataḥ
śākyamuneḥ
śākyādhirājasya
tathāgatasyārhataḥ
samyak
sambuddhasya
acirābhisaṃbuddhasya
nirarbbude
bhikṣusaṃghe
saṃkṣiptena
pratimokṣaṃ
subhāṣitam।
etāni
pratimokṣāṇi
saṃbuddhānāṃ
śirīmatāṃ।
kirtītāḥ...................................................maṃ.......................................
[1]
vipaśvī
ānāyavadyañca
[2]
śikhī
prakāśayati
adhicittañca
[3]
viśvabhuḥ।
akaraṇañca
pāpānāṃ
[4]
krukrucchandaḥ।
duryāñca
[5]
konākamuniḥ।
[6]
dhyānāni
ca
kāśyapo
prakāśayati
[7]
saṃvaraṃ
śākyamuneḥ।
ete
saptadaśabalā।
mahāprajñā
amitabuddhī
saptānāṃ
samyak
saṃbuddhānāṃ....nā....śyā....dhipatīnāṃ
dharmākhyānāni
uktāni।
uddistaṃ
prātimokṣasūtraṃ।
kṛtaṃ
saṃghena
yo
ca
dha....āryāḥ....pālayantu।
samāptaṃ।
prātimokṣasūtraṃ
āryamahāsāṃghikānāṃ
lokottaravādināṃ
mādhyāddeśikānāṃ
pāṭhi....।
ye
dharmahetuprabhavā
taṃ
pi
tathāgato
avadatteṣāñca
yonirodhaṃ
evaṃ
vādī
mahāśravaṇaḥ।
ye
dharmmo
yaṃ
pravaramahāyāna
payiśya
śākyabhikṣuloka
....।
śākyabhikṣu
śrīvijayabhadralikhitamidam॥